Dzejnieks Jānis Peters (75) aizvadījis smagu gadu, tūlīt saņems balvu par mūža ieguldījumu mūzikā un turpina diendienā strādāt
Mazliet salīcis, elegants kungs ienāk viesnīcas Alberts restorānā, un visi oficianti goddevīgi sastingst. Sīkiem solīšiem viņš dodas uz iemīļoto vietu pie loga un palūdz ingvera tēju. Tumšzilās apročpogas nevainojami sader ar gaiši svītroto kreklu, viņš stalti apsēžas. Dzīvīgs un smaidīgs, Jānis Peters liek atcerēties pagājušā gada vasaru, kad tika svinēta viņa 75 gadu jubileja. Koncertā Arēna Rīga dziesmas ar Petera vārdiem dziedāja vairāki simti mūziķu – Latvijas estrādes solisti, aktieri, kori. Vilka līdzi arī skatītāji. Peters izskatījās dziļi aizkustināts. Novembrī dzejnieka ģimeni piemeklēja traģēdija – komandējuma laikā no dzīves šķīrās viņa 39 gadus vecais dēls, Rīgas domes satiksmes departamenta vadītājs Krišjānis Peters.
Pie dzīves tagad tur abi mazdēli – tā dzejnieks atzīstas intervijā. Viņš aizvien diendienā raksta. Latviešiem ir vairāk nekā tūkstotis estrādes un kino dziesmu ar Petera vārdiem. Strādājis kopā ar izciliem latviešu estrādes un teātra mūzikas komponistiem – Raimondu Paulu, Mārtiņu Braunu, Zigmaru Liepiņu. Šogad 24.februārī Jānis Peters uz Nacionālās operas skatuves saņems Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu. Jau pavasarī dziesmas ar dzejnieka vārdiem varēs dzirdēt jestrā Nacionālā teātra izrādē. Kurā? To Peters pagaidām vēlas paturēt noslēpumā.
Vai pēdējā gada laikā esat kaut ko uzrakstījis?
Es strādāju katru dienu. Zigmunds Skujiņš saka: nevienu dienu bez rindiņas! Man tā gluži nav, taču jāstrādā ir visu laiku – vai nu rakstu kā dzejnieks, stihiski, vai arī pasūtījuma darbus, piemēram, teātrim. Divpadsmit dziesmas varu mierīgi, bet divdesmit divas, kā izrādei Dāmu paradīze, – tad jau slodze ir lielāka. Dzejniekam darbi teātrim jānodod laikā, lai vēl komponists pagūst uzrakstīt mūziku. Taču tas ir aizraujoši! Kad rakstu dzeju, tā manī ir nobriedusi, izdīgusi. Kad teātrim, sākumā ļoti mokos. Tikko atrodu zelta pavedienu vismaz vienai dziesmai, process sāk patikt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.