Raiņa gadi • IR.lv

Raiņa gadi

5
Sanita Upleja

Lasīt un domāt ir atļauts arī ārpus skolas sola

Patlaban nedzīvoju Latvijā, tāpēc latviešu dižgaru Aspazijas un Raiņa jubilejas gada pasākumus diemžēl nevaru izbaudīt klātienē. Tomēr ar tīmekļa starpniecību cenšos sekot līdzi, cik nu varu. Jubilejas gads vēl ir pašā sākumā, taču plašsaziņā pieejamais informācijas daudzums, it īpaši par Raini, jau uzkrājies gana prāvs.

Tomēr tas mani ir samulsinājis ar vienu caurvijošu «sarkano» pavedienu – vai ik sarunā un raksta gabalā par Raini atkal un atkal atkārtojas doma, cik viņa darbi ir mūsdienu cilvēkam nesaprotami, grūti, gari un, vārdu sakot, nelietojami. Turklāt cilvēki nemaz nekautrējas atzīties, ka ar Raiņa darbiem iepazinušies tikai skolas laikā, un tad nu visu atlikušo mūžu pavada ar to Raini, ko iepazinuši literatūras stundās. Labi, kam paveicies ar skolotāju, bēdīgi tiem, kam ne. 

Tad nu gribas jautāt – vai pēc skolas sola pamešanas ir aizliegts pašam lasīt, domāt un vērtēt? Vai tie, kas sabiedriskajā sarunā plašsaziņā Raiņa darbus dēvē par tik sarežģītiem un nesaprotamiem, tiešām zina, par ko runā? Vai tie, kam Raiņa darbi liekas par garu, ir paskaitījuši laiku, kas nepieciešams Raiņa darbu izlasīšanai?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu