Patiess stāsts. Vārdi mainīti, lai pasargātu dažu vīriešu ego
Tiekamies kārtējā valdes sēdē. Sanāksmju telpā norādītajā laikā mani apsteiguši Zigis un Marta. Sarokojos sirsnīgi ar abiem, apjautājos, kā patīk vēsais laiks. Ienāk Teodors. Arī sarokojas ar visiem. Tad telpā ienāk Rūdis. Pa apli apejot ap galdu, viņš sniedz roku Zigim, man un Teodoram. Martai ne. Pamāj tikai ar galvu. Marta kūtri pamāj pretī.
Domāju – vai pārmācīt Rūdi uzreiz visu klātbūtnē? Nē, laikam tomēr jautājums nešķiet tik svarīgs, lai sabojātu tikšanās sākumu. Bet vēlāk to nožēloju. Ne jau tikai vienu reizi tā ir noticis – šis stāsts atkārtojas ar dažādām personām galvenajās lomās.
Divpadsmit gadus strādājot biznesā ASV un dažādās Eiropas valstīs, ne reizi neesmu nonācis šādā situācijā. Es saprotu, ka Jāņos pie ugunskura uzvedības normas var būt citādas. Un, protams, labi personiski pazīstamām sievietēm var satiekoties dot buču uz vaiga. Bet darba sapulcē? Apiet visu galdu un tieši tikai sievietei nedot roku? Nē, tā Rietumos neuzvedas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.