Debesis apmākušās, pat ja tās būtu skaidras, Mēness nebūtu labi apskatāms, jo tas ir jauns. Taču jauns Mēness ir vislabākais laiks jaunu lietu sākšanai, paziņo Sergejs Kļimanskis. Pagājušās nedēļas nogalē Talsu novada Balgales pagasta Lielzeltiņos atklāja viņa privāto observatoriju. Atjaunotajā laukakmeņu ēkā, virs kuras slejas balts kupols, 1876.gadā bijusi Cēres barona rija, pirms Otrā pasaules kara – zirgu stallis, vēlāk – cūku kūts. Uzkāpjot pa šaurām kāpnēm, tumsā mirdz tikai krāsainas observatorijas fona gaismiņas, pilna elektrības apgaismojuma nav. «30 cm diametra objektīvs, astrogrāfs – teleskops, kas paredzēts fotografēšanai, tātad ir universāls,» stāsta Sergejs. «Vācijā pirkts firmas GSO modelis RC12. Var skatīties ar acīm, pieslēgt fotokameru, stacionāro datoru. Sēžot krēslā, var ekrānā vērot debesis un grozīt teleskopu turp un šurp.»
Kļimanskis ir ķīmijas tehnologs, SIA KSAN īpašnieks, izejvielas no Krievijas un Ķīnas piegādā uzņēmumiem Grindeks, Olainfarm, Valmieras Stikla šķiedra. Astronomija bija viņa pusaudža gadu sapnis, ko neizdevās realizēt. «Nebiju teicamnieks, atzīmes svārstījās starp trīs un četri. Lai kļūtu par astronomu, vajadzēja iestāties Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Pat biju aiznesis dokumentus, bet sapratu, ka ar manām sekmēm iestāties ir nereāli. Devos pie ķīmiķiem, tā bija mana otrā aizraušanās.»
Taču ceļš uz zvaigznēm bija atrasts. «Skolotājs Rabinovičs Jevsejs Davidovičs, labākais cilvēks pasaulē, 8.-9.klasē ļāva no skolas uz mājām paņemt teleskopu. Tas bija maziņš padomju ražojuma teleskops, dikti smags. Uzlīdu ar to daudzdzīvokļu mājas bēniņos Dzegužkalnā, pa caurumu jumtā skatījos. Pirmais, kas mani izbrīnīja, bija Jupiters. Tam ir četri pavadoņi, kas visu laiku kustas. Ārkārtīgi aizraujoši!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.