G20 sanāksme Brisbenā iezīmēja pavērsienu Rietumu attieksmē pret Krieviju
Pagājušās sestdienas vakarā Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins viesnīcā Hilton Brisbenā vairākas stundas sarunājās bez tulkiem un padomniekiem (vienīgi Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers abiem pievienojās sarunas vidū). Merkele nekādus komentārus par runāto nesniedza. Bet Putins svētdienas rītā pirms laika atstāja G20 sanāksmi Austrālijā, paskaidrojis, ka viņam esot jāizguļas, jo pirmdien jābūt darbā.
Pasaules ekonomiski attīstītāko divdesmit valstu jeb G20 līderu sanāksmes oficiālajā darba kārtībā nebija punkta par situāciju Ukrainā. Taču šī sanāksme var kļūt par pavērsiena punktu rietumvalstu attiecībās ar Krieviju. Iespējams, turpmāko varēs dēvēt par politiku «pēc sankcijām». Ne tāpēc, ka Eiropas Savienība un ASV atcels Krievijai līdz šim noteiktās sankcijas (tieši otrādi – droši vien ieviesīs vēl jaunas), bet gan tāpēc, ka sankcijas vairs nebūs galvenais politikas rīks un debašu temats.
Rietumu izpratnē Ukrainā notiekošais vairs nav lokāls konflikts, ko var atrisināt ar sankcijām un diplomātiskiem līdzekļiem. Rietumvalstis sāk pieņemt jauno ģeopolitisko realitāti, kurā Krievija vairs nav partnere, par kādu tika uzskatīta kopš PSRS sabrukuma, bet ir pretiniece, pret kuras neoimperiālismu jāveido vienota ilgtermiņa stratēģija. (Tam palīdz arī ziņas no Maskavas par tur gatavoto aizsardzības doktrīnas jauno redakciju, kurā rietumvalstis būšot nosauktas jau par ienaidniecēm.)
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.