Prokurors Edvīns Piliksers pieprasījis bargus sodus digitālgeitas «varoņiem», bet pēc došanās pensijā skarbus vārdus velta arī prokuratūras vadībai un politiķiem
Dzimšanas diena oktobra sākumā pielika punktu Edvīna Piliksera darbam tiesībsargājošās iestādēs – likums liedz pēc 65 gadu sasniegšanas (un divu gadu pagarinājuma) turpināt prokurora darbu. Pusi no savas 41 gadu ilgās karjeras viņš pavadījis sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurora amatā, pirms tam bijis izmeklētājs. Savulaik viņš uzrādīja apsūdzības sagrieztā zviedru kuģa lietā, bēdīgi slavenajā Lata International lietā, bet pēdējos desmit gadus Piliksers veltījis digitālgeitai, kuru tagad nācies pamest pašā finiša taisnē. Šī krimināllieta saistīta ar digitālās televīzijas ieviešanu – desmitiem miljonu vērtajā projektā valsts piesaistīja firmu Kempmayer Media Ltd, taču aizdomas par krāpniecisku shēmu noveda pie izmeklēšanas un nosēdināja uz apsūdzēto sola 20 cilvēku, to skaitā ilggadējo Andra Šķēles finansistu Hariju Krongornu, bijušo padomnieku Jurģi Liepnieku, agrāko LNT šefu Andreju Ēķi un virkni valsts amatpersonu.
Ar kādām sajūtām aizgājāt no prokuratūras?
Jūtos nelāgi, jo es negribēju iet prom. To prasa likums, manuprāt, nepārdomāts. Mans kolēģis rakstveidā vērsās pie ģenerālprokurora – bija doma, ka ar mani noslēdz līgumu, piemēram, kā ar konsultantu, jo digitālās televīzijas lietā es izgāju cauri ārzonas kompāniju korporatīvās pārvaldīšanas sistēmai, visu palīdzības lūgumu izpildei, šīs lietas diezgan labi zinu. Pats galvenais – man neļāva pabeigt darbu, jo [tiesas procesā] ir tāda lieta kā replika. Apsūdzības runu esmu norunājis, argumentus par pierādījumiem izklāstījis. Kad mani atbrīvoja, advokāti tikko sāka [debatēs] runāt, paspēju noklausīties tikai trīsarpus, bet viņu pavisam ir piecpadsmit. Pēc tam ir replika, kur es varētu atbildēt uz aizstāvības argumentiem – jo tie tikai tagad nāk ārā, daudzi ir jauni, daudzi izdomāti. Katrā trešajā vai piektajā teikumā es tieku pieminēts, jo esmu apsūdzības autors. Man būtu daudz ko teikt, apstrīdēt šos argumentus.
Cik daudz laika jums vēl vajadzēja?
Runa bija par trim, četriem mēnešiem, līdz replikas pabeigšanai. Noņemot mani finiša taisnē no trases, apsūdzība ir novājināta. Pirmkārt, [otram prokuroram] Zelčam ir arī citas lietas. Otrkārt, digitālās televīzijas lietā, nosacīti runājot, Zelča darbs būtu 30%, mans – 70%. Treškārt, es biju valsts apsūdzību uzturošās grupas vecākais prokurors, un darbības jomas sadalījās tā, ka Zelčam pamatā bija ar televīzijas tehnikas novērtējumu saistītie jautājumi, tehniskās ekspertīzes, savukārt juridiskie jautājumi – krāpšanas esamība vai neesamība un vēl virkne jautājumu – bija manējie.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.