Laikmetīgā teātra izrāde Situāciju telpas – neviena aktiera, tikai iPad
Pirms iziešanas gaitenī pa durvīm pirmām kārtām uzmanīgi izbīdām rokā turēto planšetdatoru. Uz brīdi tas kļuvis par spoguli, kurā tēlojas Rimini Protokoll izrādes Situāciju telpas realitāte – aiz stūra nostājies vīrietis. Izstieptajās rokās viņš tur sažņaugtu iPad, pavērstu mūsu virzienā, un pat īsā acu uzmetienā nepārprotami skaidrs, ka tā ir šāvienam nomērķēta pistole. Ķermenis instinktīvi paraujas atpakaļ. Mēs mirkli uzgaidām, tad pieliecamies un aši šķērsojam telpu. Drošībā.
Situāciju telpās «mēs» nozīmē: es, man izsniegtais planšetdators, kā arī viena no desmit personām, ko iemiesošu/ar ko sarunāšos/kura dzīvei sekošu pusotru stundu garumā. Vāciešu Helgardas Haugas, Daniela Vecela un šveicieša Stefana Kegi radošās apvienības Rimini Protokoll pašlaik Rīgas Kinostudijā rādītā projekta tēma ir globālā ieroču aprite (ražošana, karš, upuri, ap- un at-bruņošanās), bet vispirms tomēr izrāde piesaista nevis ar tēmu, bet ar savu formu. Izrādē nav izpildītāju, pareizāk sakot – par izpildītājiem kļūst skatītāji, kurus, apgādātus ar planšetdatoriem, citu pēc cita ielaiž izrādes telpā – istabu labirintā.
Katrs skatītājs izdzīvo pusi no «iestudētajiem» stāstiem, secība katram sava, bet planšetdators izrādē kļūst par logu uz realitāti. Cenšoties pārvietoties tā, lai uz ekrāna redzamais sakristu ar skatiena leņķi, izstaigājam pasauli fiziski un metaforiski. Banka Vācijā, kapsēta Meksikā, hospitālis Sjerraleonē… Fotogrāfs, bēglis, narkodīleris, bezpilota lidmašīnu operators… Austiņās skan dokumentāli stāsti (izrādes bukletā iespējams izlasīt varoņu vārdus un biogrāfijas), ekrānā zib fotogrāfijas un videorullīši, bet laiku pa laikam norādījumi: apsēsties, uzvilkt, atvērt, uzkāpt…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.