Rietumvalstu sankciju sarakstā iekļautā Rossija tiek dēvēta par Putina «privāto banku», jo zem tās jumta rosās vairāki prezidenta draugi un bijušie kolēģi, kas kļuvuši par miljardieriem
Dažas nedēļas pēc Krimas aneksijas šāgada martā uz sēdi vienā no Maskavas biroju augstceltnēm netālu no Kremļa sanāca valsts regulatoru pārvalde, kas tiek dēvēta par Tirgus padomi. Darba kārtībā: elektrības vairumtirdzniecības tirgus. Krievijā tas ir iespaidīgs bizness, jo veido 2% no visa iekšzemes kopprodukta, un vienlaikus dāsns komisijas maksas avots bankai, kas to apkalpo – ja vien tā tiek pie ekskluzīvām tiesībām.
Bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma vai sabiedriskas apspriešanas padome nolēma, ka elektrības vairumtirdzniecību turpmāk apkalpos tikai banka Rossija, kurai sākumā pat bija grūtības īstenot jauno uzdevumu. Toties tas garantē vismaz 100 miljonu dolāru gadā par starpnieka pakalpojumiem.
Drīz pēc tam Rossija tika arī pie citiem jauniem klientiem. Savus kontus uz to pārcēla vairāki valsts uzņēmumi, vietējās pašvaldības un pat Krimā bāzētā Melnās jūras flote. Notiekošajam bija labi redzams izskaidrojums. Lai sodītu Krieviju par Krimas aneksiju, jau marta beigās ASV valdība iekļāva banku Rossija sankciju sarakstā, tādā veidā liedzot piekļuvi globālajiem finanšu tirgiem. Turpretī Kremlis steidzās spert pretsoli – glābjot banku no naudas grūtībām, tai tika sagādāti jauni klienti ar prāviem kontiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.