Ko dos pirms vēlēšanām nule pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, ja prezidents tos izsludinās?
Nedēļu un vienu dienu pirms vēlēšanām Saeima, aplausiem skanot, lielā vienprātībā beidzot pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas dažādo interešu sadursmju dēļ viļāts un staipīts gadiem. Grozījumu pieteikšana Maksātnespējas likumā bija iemesls, kura dēļ pērn Nacionālās apvienības labvēlību un amatu zaudēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, savukārt viņa pēcteces Baibas Brokas lēmums atsaukt Bordāna priekšlikumu bija viens no pretrunīgāk vērtētajiem ministres darbiem neilgi pirms atkāpšanās no amata šovasar. Grozījumi Maksātnespējas likumā, «pilnveidojot tiesisko regulējumu, novēršot praksē konstatētos trūkumus», tika solīti pašreizējās valdības deklarācijā. Kas no tā visa ir sanācis pēc Saeimas pagājušās ceturtdienas balsojuma?
Būs amatpersonas?
Viens no būtiskākajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā ir deputāta Andreja Judina (Vienotība) priekšlikums maksātnespējas administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām. Tas nozīmē – ja likums stāsies spēkā, no 1.janvāra uz viņiem vajadzētu attiekties arī Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Deputāti atbalstīja šo priekšlikumu, taču nenoteica pārejas periodu šā priekšlikuma spēkā stāšanās laikam, kas var radīt sarežģījumus – Latvijā ir izplatīta prakse, ka administratoru pienākumus veic arī advokāti, bet šie brīvās profesijas pārstāvji nevar vienlaikus būt valsts amatpersonas.
Gandrīz puse no administratoriem – aptuveni 150 – ir advokāti, un viņu pārziņā pašlaik ir liela daļa no visām maksātnespējas lietām. Šis darbs nebeigsies līdz ar 1.janvāri, tāpēc likumdevējam jāparedz kāds pārejas periods vai cits precīzs šīs situācijas risinājums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.