«Es nezinu, ko nozīmē pašattīrīties» • IR.lv

«Es nezinu, ko nozīmē pašattīrīties»

2
Pēteris Dzalbe.
Indra Sprance

Disciplinārkolēģijas vadītāja Pētera Dzalbes ieskatā Latvijā ir pārāk viegli sodīt tiesnešus, bet politiķi kritizē tiesas, lai pirms vēlēšanām novērstu uzmanību no nopietnām problēmām

Augstākās tiesas krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pēteri Dzalbi uz interviju aicināju pēc gadskārtējās tiesnešu konferences, kurā vērtēts iepriekšējais darba periods un ievēlēti jauni Tieslietu padomes locekļi. Konferencē asu kritiku tiesu darbam veltīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), norādot uz Saeimā saņemtiem «kilogramiem sūdzību». Paši tiesneši šīm problēmām visas konferences laikā ne debatēs (kuras vispār nenotika), ne runājot par Tieslietu padomes uzdevumiem pēc būtības nepieskārās ne ar pušplēstu vārdu. Nekāda jauka tērzēšana pie pusdienu šķīvja un pat ne pie kafijas tases par šiem jautājumiem arī mums nenotiek. Dziļi ieslīdzis ādas krēslā savā kabinetā Augstākajā tiesā, Dzalbe galvenokārt klusi citē likumu pantus un visu intervijas laiku no rokām neizlaiž mazu, pelēku dzēšgumiju.

«Esmu apmierināts ar disciplinārkolēģijas darbu, jo darbs nav viegls. Tas ir smags gan psiholoģiski, gan emocionāli, gan fiziski, jo jāsaskaras ar tiesnešu izdarītajiem pārkāpumiem, nevis ar sasniegumiem,» saka Dzalbe. Disciplinārkolēģiju viņš vada aptuveni trīs gadus, taču strādājis tajā kopš tās izveides. Tiesu portālā pašlaik ir pieejama informācija par 22 disciplinārlietām kopš 2012.gada 24.februāra. Pamatā tās rosinājuši tieslietu ministri un daži tiesu priekšsēdētāji. Lēmumi ir anonimizēti, taču sniedz priekšstatu par pārkāpumiem un sodiem.

Lielākā daļa disciplinārlietu izbeigtas vai sods ir piezīme vai rājiens, dažkārt nekāda soda nav, lai arī pārkāpums konstatēts. Tomēr divus tiesnešus kolēģija šajā laikā rosinājusi atbrīvot no amata – Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu saistībā ar KNAB atklātajiem pārkāpumiem fiktīvu personu nodarbināšanā  un Daugavpils tiesnesi Ernestu Jokstu, kurš notiesātajam nesagatavoja pilnu spriedumu. Cits tiesnesis, kurš septiņus mēnešus kriminālprocesā nesagatavoja pilnu spriedumu un kura rupju nolaidību disciplinārkolēģija arī atzina, saņēmis sodu – rājienu. «Katrā lietā jāskatās apstākļi, kādos izdarīts pārkāpums. Šajā lietā bija gan ilgstoša tiesneša darba nespēja, gan ikgadējais atvaļinājums,» skaidro Dzalbe. Kolēģi izturējās saprotoši arī pret kādu Liepājas tiesnesi, kuras lieta disciplinārkolēģijas izskatīšanā šopavasar nonāca jau devīto reizi. Daļu no lietām kolēģija izbeigusi, pārējās (arī par necienīgu rīcību vai tīšiem likuma pārkāpumiem) izteikti rājieni un piezīmes, vienā lietā sods vispār nav piemērots. Devītajā reizē šogad tiesnese sodīta ar algas samazināšanu par 10% uz sešiem mēnešiem. Cik likumpārkāpumiem jābūt, lai rosinātu tiesneša atlaišanu? «Pietiek ar vienu pārkāpumu, ja tas ir smags,» atbild Dzalbe, skaidrojot, ka Liepājas tiensesei «astoņi pārkāpumi fiksēti ļoti ilgā periodā, sākot no 2001.gada, visi sodi, izņemot divus, ir dzēsti, un nekādu juridisku seku tiem nav».  Sods – algas samazinājums uz gadu piespriests arī divām Jūrmalas tiesnesēm, kas darba laikā atradušās tiesā alkohola reibumā. Cik reižu vēl šīs tiesneses jāpieķer dzērumā vai tīši pārkāpumi jākonstatē Liepājas tiesnesei, lai kolēģija rosinātu atlaist no amata šos cilvēkus? «Es to nevaru pateikt. Ja būs kāda disciplinārlieta pret jūsu minētajām tiesnesēm, tad disciplinārkolēģija izlems, vai pietiek ar vienu gadījumu vai nepietiek.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu