Režisors Pēteris Krilovs ar dokumentālo filmu Uz spēles Latvija pēta sava čekas nogalinātā tēva dzīvesstāstu un velk paralēles ar šodien pasaulē notiekošo
Pētera Krilova vienīgās atmiņas par tēvu, 1951.gadā čekas nošauto Latvijas patriotu Osvaldu Bīleskalnu ir šādas: viņu, divus gadus vecu puisīti, Pārdaugavas mājas pagalmā nogāž liels suns, gādīgas vīrieša rokas pieceļ, notīra mētelīti. Visu pārējo par savu tēvu režisors uzzinājis no radinieku stāstiem, fotogrāfijām un pieaugot – valsts arhīvu dokumentiem. Tajos vēstīts, kas ar tēvu noticis pratināšanās. Osvalds Bīleskalns okupācijas laikā bija pretošanās kustības vadības centra – Latvijas Centrālās padomes – sakarnieks un strādāja, lai ārzemēs nonāktu patiesa informācija par Latvijā notiekošo. Otrā pasaules kara beigās nokļūt Zviedrijā viņš palīdzēja prāvam skaitam bēgļu laivu. Pats Bīleskalns aizbraukt nepaspēja, tika apcietināts jūrā uz pēdējā bēgļu kuģīša.
Balstoties personīgajā drāmā, Pēteris Krilovs sešus gadus veidoja pilnmetrāžas dokumentālo filmu Uz spēles Latvija. Filma ir stāsts par Latvijas brīvības cīnītājiem padomju čekas un rietumvalstu izlūkdienestu darbību krustugunīs. Kāds ir paša režisora ģimenes stāsts, un kā viņš vērtē čekas pēctecības ietekmi šodienas politiskajā situācijā?
Jūs filmā vienā brīdī sakāt: šķiet, ka par čeku esmu izlasījis visu. Vai čekas mērķi un metodes aktuālas arī šodien?
Čekas pēdas mūsdienās, protams, ir. Nodarījumi nav ne izpētīti, ne pārskatīti. Nemaz nerunājot par sodu. Saprotiet pareizi – es nerunāju, ka jāsoda. Būtu jānosauc cēloņi, darbojošās personas un sausais atlikums – kas un kam ticis no čekas darbībām Latvijā. Ja runājam par mentālu čekas pārpalikumu mūsdienu sabiedrībā… Kad sākās Ukrainas krīze, skatījos un domāju – es to visu zinu! Visas situācijas, provokācijas, paņēmienus. Kā pataisīt baltu par melnu un melnu par baltu. Apmelot. Denuncēt. Tas viss Ukrainā notiek. Brīnos, ka Krievijā tik daudzi cilvēki nesaprot – šī krīze nav piedzimusi pēkšņi kā fantoms. Tā ir čekas darbības kontinuitāte – nu pieņēmusies spēkā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.