SAB direktors Jānis Maizītis parasti izvairās no intervijām, bet par pielaidēm valsts noslēpumam viņam ir ko teikt
Slepenajiem dienestiem nepatīk atrasties sabiedrības uzmanības centrā. Tieši tāpēc tie ir slepeni, un tādēļ Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis kopš iecelšanas amatā 2013.gada maijā intervijas sniedzis reti un nelabprāt. Tomēr SAB šovasar nonācis polisko procesu epicentrā, jo atteicis pielaidi valsts noslēpumam diviem Nacionālās apvienības politiķiem – tieslietu ministrei Baibai Brokai un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam. Broka atkāpusies, Naudiņš lēmumu pārsūdzējis Ģenerālprokuratūrā un vēl gaida atbildi, bet NA pārmet SAB gan politizāciju, gan cilvēktiesību pārkāpumus. Partijas neapmierinātības rezultātā valdība izveidojusi komisiju, kurai jāizvērtē iespējamās izmaiņas pielaižu sistēmā, lai tā atbilstu Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.
Satieku Maizīti augusta pēdējā darbdienā laikā starp brokastīm un pusdienām Latvijas Universitātes galvenās ēkas pagrabā, ēdnīcā Daily. Teorētiski viņš esot atvaļinājumā, taču uz tikšanos nāk no Ministru kabineta (par ko tur bija jārunā, viņš gan atsakās atklāt), un LU arī nākas iegriezties, jo ir Juridiskās fakultātes vieslektors un turpina rakstīt tiesībzinātniskus pētījumus. Atvaļinājuma laikā bija cerējis piestrādāt pie darba par kriminālprocesu zinātnē un kultūrā. Tā gan izklausās pēc izklaides, salīdzinot ar tematiem, kurus skaram sarunā.
Sāku uzreiz ar jautājumu par komisiju – kādi būs SAB priekšlikumi par pielaižu sistēmu?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.