Tik talantīgs, tik traģisks • IR.lv

Tik talantīgs, tik traģisks

2
Gustavs Klucis. Sociālistiskās celtniecības frontē.
Ieva Puķe

Pasaulē zināmākā latviešu mākslinieka Gustava Kluča visu laiku bagātīgākā izstāde Arsenālā – 300 darbu

Maza auguma, bet spēcīgs vīrs naģenē un gaišā, klumzīgā militāra stila uzvalkā ar apbružātiem šņorzābakiem kājās atspiedies pret sētu kopā ar latviešu draugiem Krievijā – māksliniekiem Kārli Veidemani, Kārli Johansonu, Voldemāru Andersonu. Apaļa lauku puikas seja, bedrīte kreisajā vaigā. Šī fotogrāfija Gustava Kluča retrospekcijā Kāda eksperimenta anatomija rāda ievērojamo latviešu avangardistu tādu, kāds viņš, 1915.gadā iesaukts latviešu strēlnieku pulkā cara armijā, ieradās Pēterburgā un pēc tam Maskavā.

Izstādes kuratore Iveta Derkusova kārtojusi viņa darbus astoņās sadaļās – lai raksturotu, kā mākslinieks attīstās, kā mainās viņa tēmas un tehnikas. 1918.gada eļļas glezna, Kremļa dārzs ar koku ēnām, ko Klucis bija vērojis, sarkano strēlnieku rindās sargādams Ļeņinu, ir klasiskas glezniecības paraugs. To Valmieras pievārtes Ķoņos augušais Klucis paspēja iemēģināt jau Rīgas pilsētas mākslas skolā pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Jāņa Roberta Tillberga. Pirmos darbus viņš vēl parakstīja latviski. 

Maskavas «Vkhutemasā» (Augstākā mākslinieciski tehniskās darbnīca – uz jauno, eksperimentālo mākslu orientēta augstskola, ko varētu pielīdzināt Bauhaus skolai Vācijā) latvietis divos gados iemēģina roku, kā viņš pats 1937.gadā raksta autobiogrāfijā, «visādos ismos»: impresionismā, supremātismā, kubismā. Nonāk pie savas unikālās vizualitātes: fotomontāžas, abstrakcionisma, kur nojauktas robežas starp grafiku, arhitektūru, fotogrāfiju.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu