Ukrainas krīzes dēļ Vācija negaidīti pārsteidz ar stingru mugurkaulu pret Krieviju
Pēdējos mēnešos Eiropā ir noticis kas īpaši zīmīgs: Ukrainas krīzes dēļ Vācija ir uzņēmusies līderes lomu, turklāt nevis savā tipiskajā manierē, vienkārši cenšoties atrunāt Krieviju no agresīvas plosīšanās, bet gan ieņemot stingru pozīciju un nosakot sankcijas pret Maskavu, kaut arī to dēļ cieš vācu biznesa intereses. Šī pozīcijas maiņa jo īpaši izceļas arī tāpēc, ka Vācijas iedzīvotāji, kas agrāk filigrāni mēģināja attīstīt biznesa, enerģētikas un kultūras saites ar lielo kaimiņu austrumos, tagad atbalsta savas valdības rīcību. 14.augustā publiskotā Infratest/ARD pētījumā 70% no 1003 aptaujātajiem atbildēja, ka atbalsta stingras sankcijas pret Kremli. Tikai 13% uzskata, ka Krievija joprojām ir uzticams sadarbības partneris.
Atšķirībā no, piemēram, Francijas valdības kanclere Angela Merkele un viņas vadītā tā dēvētā «lielā koalīcija» ar centriski labējo un centriski kreiso spēku pārstāvjiem ir prasmīgi pārliecinājusi uzņēmējus, kāpēc stingras sankcijas ir nepieciešamas un kāpēc tās var kļūt vēl skarbākas, ja Krievija turpinās pārsteigt ar jauniem izlēcieniem.
Politiskā un militārā nestabilitāte Ukrainā jau tagad ietekmējusi Vāciju, ievērojami nobremzējot tās ekonomisko izaugsmi (iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī samazinājies par 0,2%, salīdzinot ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem) un radot nopietnas bažas ekonomistu aprindās par to, vai šis kritums nepadziļināsies vēl vairāk. Jau tagad skaidrs, ka ekonomikas bremzēšana tirdzniecības ierobežojumu dēļ ir gandrīz neizbēgama. Neskaidrs tikai tas, cik lieli būs zaudējumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.