No Vīnes mājās atgriezusies Zane Lazdiņa, kurai 15.aprīlī veikta pirmā plaušu transplantācijas operācija Latvijas vēsturē. Arī vērienīgā privāto ziedojumu summa – 120 000 eiro – ērglēnietei, kuras dienas skaitīja slimība, ir nebijis precedents
Zane Lazdiņa pedantiski izremontētajā īres dzīvoklītī Ērgļu privātmājā datorā rāda fotogrāfijas: Vīnes skaistās Belvederas un Šēnbrunnas pilis, Austrijas Alpi, kur viņu ar mammu Initu aizveda latviešu ārsts Edgars Liepiņš. Grūtākais ir aiz muguras, sapratusi Inita, izdzirdēdama, ka Vīnes ielās meita aiz sejas maskas dungo! Mājās viņa Zani nekad nebija manījusi dziedam.
Latvijā no Austrijas viņas abas atgriezās draudzenes mašīnā, brauciens bija negaidīti viegls, priecīgi stāsta Zane, uzklikšķinot bildei ar ziedošu saulespuķu laukiem. Viņai atkal atļauts ir viss, par ko pēdējos pāris gadu varēja tikai sapņot! Mājās pavadītajā nedēļā rosījusies virtuvē. Ar visu masku, kas jaunās plaušas pasargā no slimību mikrobiem un putekļiem, pabijusi novada svētkos. Cilvēki viņu atpazinuši, nākuši klāt, lai apsveiktu. Zane vēl pagaidām nav izbaudījusi peldi ezerā, nejūtas tik droši. Tieviņa, vieglā kleitiņā viņa sēž uz dīvāna savā istabā, brīžiem nenoticēdama, ka guļamais nav saklāts slimības režīmā un kaktā vairs monotoni nedūc skābekļa aparāts. Mamma, kurai ar vienīgo bērnu ir īpaša saikne, atceras, kā pēc operācijas meitas lūpas atkal sāka sārtoties, un viņa tik ļoti atgādināja to mazo bēbīti, ko Inita ieraudzīja pirms 32 gadiem.
Kā astoņdesmitgadniecei
Zanei pirms nepilniem četriem mēnešiem ko dzīvot bija atlikusi nedēļa, augstākais – divas. To zināja viņas ārsts Andris Skride, Stradiņa slimnīcas kardiologs, un to, visticamāk, saprata arī viņa pati un mamma Inita, medmāsa zobārstniecībā Ērgļos. Fotogrāfijas, kas Ziedot.lv līdzekļu vākšanas akcijas laikā operācijai Vīnē apceļoja medijus, ir pat saudzīgas. Jauna sieviete iekritušiem vaigiem, skābekļa vadiņiem pie deguna. Īsi pirms operācijas Zanes lūpas bija zilas, 1,76 m slaidās pacientes svars bija kā pusaudzei – 49 kilogrami. Sirds mazspējas dēļ vēderā bija sakrājušies seši litri šķidruma, viņa naktī gultā nevarēja pagriezties. Plaušām vairs nefunkcionējot, Zane spēja paiet tikai pāris metru – no viena elpošanas aparāta, kas atradās istabā, līdz otram, kas bija virtuvē. Pēc profesijas – pārtikas tehnoloģe, viņa prieku ēst gatavošanā tomēr spēja gūt arī tad, kad jau bija grūti. Ērgļu viesnīcā pie mazpilsētas galvenās ielas ēdienkarte pārsvarā esot Zanes veidota. Mamma Inita atceras, kā pirms došanās uz plaušu transplantācijas operāciju Vīnes Medicīnas universitātes Algemaines slimnīcā meita steigusi raudzēt bērza sulas: ar ingveru, ar apelsīna miziņu. Zanei nemitīgi slāpa, pēdējā laikā mutē nebija siekalu. Pēc operācijas vēl nevarēdama parunāt kakla traheotomijas dēļ, Zane uz papīra gabaliņa uzrakstīja divus vārdus: «Koka sulu.» Galva bija dulla, pēc brīža precizēja: «Bērza sulu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.