Svētki ar pēcgaršu • IR.lv

Svētki ar pēcgaršu

7
Pasaules koru olimpiāde Rīgā.

Pasaules koru olimpiādes prieki un vilšanās

Retu Latvijas iedzīvotāju bija iespējams pārsteigt ar plaši izreklamēto koru notikumu – vēl spilgtā atmiņā pērnie Dziesmusvētki ar grandiozo programmu un megalomaniakālo septiņas stundas ilgo noslēguma koncertu. Tomēr atzīšu, ka pat uz mani, pie kulūras notikumu pārsātinājuma pieradušu indivīdu, atstāja iespaidu izslavētie 8. pasaules koru olimpiādes (PKO) 470 kori un citi kolektīvi. Varbūt pat ne 27 000 kuplais dziedātāju pulks (jo PKO norises grafika dēļ vienuviet dziedātājiem nebija lemts parādīties), bet kultūru daudzveidība no 73 valstīm. Ielu kafejnīcās dziedošie, pilsētas laukumos dejojošie, līksmie un pozitīvu enerģiju izstarojošie ļaudis, manuprāt, bija viens no rīdzinieku galvenajiem ieguvumiem. Atgādinājums, ka dažādība, (piedodiet banalitāti!) tautu draudzība un sirsnība ir vērtības arī šajā ksenofobijas un dažādu neošausmu parādību atdzimšanas laikmetā. To, ka pilsētnieki novērtē šo iespēju, varēja vērot daudzajos bezmaksas sadraudzības koncertos dažādās Rīgas vietās, arī konkursa meistarklases par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nevarēja. 

Jāpiekrīt britu laikraksta The Guardian mūzikas apskatniekam Tomam Servisam (Tom Service), kurš retoriski jautā: «Kur gan labāk rīkot šādu notikumu, ja ne koru lielvalstī Latvijā?» – gan pirmoreiz Latvijā viesojošies, gan vairākkārt ciemos pabijuši ārvalstu kolektīvi bija sajūsmā par bagātajām kordziedāšanas tradīcijām, laipno uzņemšanu, Rīgas krāšņo jūgendstila arhitektūru un, šķiet, mūsu sinoptiķu īpaši noorganizēto saulaino laiku. Kā atzinās vieni no pasaules līderiem a cappella dziedāšanā britu sekstets The King’s Singers, nevienā koncerttūrē viņi nav tik ilgu laiku – sešas dienas – uzkavējušies vienā pilsētā, turklāt ar gandarījumu un labsajūtu. Šī atklāsme izklausījās pēc vairāk nekā tikai ierastas pieklājības frāzes.

Koru olimpiāde diemžēl radīja arī vairākus jautājumus, bet uz citiem sniedza skaudri precīzas atbildes. Ceru, ka no nodibinājuma Rīga 2014 sagaidīsim precīzu un detalizētu pārskatu par PKO organizēšanā izlietotajiem līdzekļiem, taču nez vai šajos skaitļos izdosies sazīmēt, kādēļ Rīga 2014 tik dīvainā veidā vēl pāris dienu pirms olimpiādes sākuma sociālajos tīklos meklēja brīvprātīgos koru asistentus, to skaitā ar gana eksotiskām iemaņām, piemēram, ķīniešu valodas zināšanām (zīmīgi, ka minētie tvīti pašlaik jau tikuši dzēsti). Vai tas liecina par pārlieku paļaušanos uz veiksmīgu apstākļu sakritību, neprasmīgu darba organizēšanu vai slinku neizdarību? Lai uz rīkotāju sirdsapziņas paliek vairāku koncertu sākuma kavēšanās, nespēja operatīvi koncertvietās ielaist apmeklētājus, eksotisku mūzikas instrumentu un pašu mūziķu salīšana, kā arī citi infrastruktūras brāķi, tomēr patiesu neizpratni radīja otrais zvaigžņu koncerts Arēnā Rīga 17.jūlijā, kurā ne ar pušplēstu vārdu, ne ar klusuma brīdi netika pieminēti Ukrainā notriektās Malaysian Airlines lidmašīnas 298 bojāgājušie pasažieri, viņu vidū vairāk nekā 200 ES pilsoņu. Groteski un skumji, bet koris Dekoor Close Harmony no Nīderlandes pilsētas Utrehtas ar divām līksmām dziesmām nezinot apraudāja 193 bojāgājušos tautiešus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu