2014.gada jūlijā sākās konflikts, kurš nojauca veco un radīja mūsdienu pasauli
Šajās dienās aprit 100 gadu kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Kopš konflikta, kura ģeopolitiskās atbalsis vēl aizvien skan kaujās pie Doņeckas un Luganskas.
20.gadsimta sākumā Eiropā un pasaulē galvenā politiskās organizācijas forma bija nevis nacionālā valsts, bet gan impērija. Trīs karaļnami – Krievijas Romanovi, Vācijas Hohencollerni un Austrijas Hābsburgi – savā starpā dalīja Eiropas lielāko daļu, bet saule nekad nenorietēja pār zemeslodi apjozušo Britu impēriju. Visā pasaulē bija tikai ap 60 suverēnu valstu. Tiesa, daudzi aģitēja par nacionālajām pašnoteikšanās tiesībām, taču tas bija pārsvarā dumpinieku un nemiera cēlāju sauklis, nekādā gadījumā starptautisko tiesību princips.
1914.gada 23.jūlijā šī sistēma iedarbināja savu pašiznīcināšanās mehānismu. Lai paplašinātu ietekmi un gūtu gandarījumu par 28.jūnijā Sarajevā serbu nacionālista noslepkavotā kroņprinča Franča Ferdinanda nāvi, Austroungārijas impērijas valdība iesniedza Serbijai ultimātu, kura prasības, kā Vīnē labi zināja, nebija izpildāmas, jo paredzēja Serbijas padarīšanu pēc būtības par Austroungārijas protektorātu. Vīne jutās spēcīga, jo to atbalstīja varenā Vācija. Savukārt Krievija, mesiāniska panslāvisma iedvesmota un negribēdama zaudēt ietekmi stratēģiski svarīgajos Balkānos, steidza palīgā pareizticīgajai Serbijai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.