MH17 katastrofa neļauj būt pielaidīgiem pret Putina politiku
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lēmums iekļaut Latvijā nevēlamu personu sarakstā trīs Krievijas izklaides biznesa personāžus nav Latvijas drošībai izšķirīgi svarīgs. Taču varbūt tieši tāpēc, ka ir politisks vai, kā daži teic, «populistisks» lēmums, tas nevainojami signalizē krasu attieksmes maiņu rietumvalstīs pret Krievijas politiku pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas virs Kremļa marionešu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos.
Varbūt viss normalizēsies? Varbūt ar diplomātiskiem un dažiem ekonomiskā spiediena līdzekļiem var pierunāt Vladimiru Putinu piebremzēt? Katastrofa atgādināja, ka karš nevar normalizēties. Bet par politiķu ilūzijām jāmaksā ar cilvēku dzīvībām.
Attieksmi galu galā nāksies paust gan tiem, kuriem Kremļa politika arī līdz šim nebija pieņemama, taču lieki «saasināt attiecības» šķita neizdevīgi vai neiespējami, gan arī Putina atbalstītājiem. Vairākums rietumvalstu diplomātu ir pirmajā no šīm kategorijām. Taču arī Kremļa lojālisti ir spiesti izpausties un, protams, arī Latvijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.