Turpmākajos žurnāla numuros šovasar atkal stāstīsim par pilsētniekiem, kas iekopuši vasaras mājas. Ko rīdzinieki meklē un atrod laukos? Gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa mājas Liezērē vasarās apdzīvo kopā ar vecākiem, Jāni un Ilzi Avotiņiem. Gulēt zālē un lūkoties debesīs, izvērst molbertu un gleznot – to visu šeit var!
Avotiņu ģimenes gaišo lauku māju siluetu Liezērē no austrumu puses skauj smuidru egļu rinda, bet rietumos kā teiksmainā dārzā izvietojusies kupla liepa, vācu sudrabegle, pīlādži, kļavas, bērzi, oši un varens ozols. Iebraucamo ceļu rotā no ragavu slieces izgatavots mājas nosaukums «Kalna Murēni» ar grebtām latvju rakstu zīmēm. Dārza hortenzijas, flokši, kurpītes liegajā vējiņā dīžājas gar mājas sienu. Uz terases vāzēs smaržo vīstošie ziedu klēpji, ko Kristīne Luīze pirms dažām dienām saņēmusi izstādes atklāšanā – mākslas galerijā XO viņas jauno darbu sēriju Ceļojums var aplūkot līdz jūlija nogalei.
Satvērusi pirkstu galos dārzā noplūktas maigi zaļas jāņogas, māksliniece tās pagriež pret sauli. «Ieraugu, un tās nonāk gleznā,» viņa saka rāmā balsī. Tembrs labi sader ar apkārtnes laisko atmosfēru: dzied putni, netraucē pilsētai raksturīgie trokšņi un steiga. Lēnā garā vecie Avotiņi – konditors Jānis un māksliniece Ilze – klāj kafijas galdiņu pagalmā zem ābeļu zariem. Smaržo Jāņa svaigi ceptā Tarte Tatin ar persiku šķēlītēm.
Jau vairāk nekā 30 gadus šī ir mīļa vasaras atpūtas vieta visai ģimenei. Kad 1984.gadā Ilze un Jānis ieradās Kalna Murēnos, vecākā meita Katrīna bija ņipra sešgadniece, bet Kristīne Luīze – vēl mazuļa vecumā. Gribējās, lai meitām ir lauku vide, lai var basām kājām pa zāli skraidīt. Māja tolaik bija ļoti sliktā stāvoklī, iepriekšējie iemītnieki vienā istabā pat turējuši aitas. Sākumā Avotiņu ģimene apdzīvoja tikai vienu istabu. Pamazām māju atjaunoja, līdz tā atguva seno skaistumu – kā pirmskara laikos, kad 19.gadsimta nogalē celtā māja piederēja Jāņa Avotiņa vectēva brālim. Nu uz savām lauku mājām Avotiņi vasarās brauc smelties dabas enerģiju un pāri kalnam vērot bezgala skaisto saulrietu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.