Nauda aizsardzībai • IR.lv

Nauda aizsardzībai

7
Eurofighter Typhoon, kurus uzskata par vieniem no labākajiem modernajiem iznīcinātājiem un kas pašlaik patrulē arī Baltijas gaisa telpā
Aivars Ozoliņš

Eiropai jāaptur bīstamā tendenceNATO tēriņi rūk, Krievija strauji bruņojas

Krievijas agresija Ukrainā liek mainīt arī rietumvalstu attieksmi pret aizsardzību. Viens no šās attieksmes maiņas rādītājiem ir bažas par nepietiekamo un arvien sarūkošo finansējumu aizsardzībai. NATO valstu kopējais ieguldījums aizsardzībā pēdējos piecos gados ir samazinājies par vairāk nekā 20%. Tikmēr Krievijas aizsardzības budžets šajā laikposmā ik gadu pieaudzis par 10% un, pēc Pasaules Bankas datiem, pašlaik sasniedz aptuveni 4,5% no iekšzemes kopprodukta, turklāt būtiski pieaugumi tiek plānoti arī nākamajos gados. Kā maija sākumā alianses aizsardzības ministru sanāksmē teica NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, šāda tendence «nav ilgtspējīga» un ir jāmaina.

Absolūtos skaitļos NATO militāri ietekmīgākās valsts ASV izdevumi aizsardzībai – 754 miljardi dolāru pērn – un visu 28 valstu kopējie izdevumi arvien paliek ievērojami lielāki nekā jebkurai citai valstij vai valstu grupai. NATO valstu aizsardzības tēriņi ir gandrīz 70 procenti no visu pasaules valstu kopējiem militārajiem izdevumiem.

Taču pašlaik tikai četras NATO dalībvalstis izpilda apņemšanos atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta – ASV, Lielbritānija, Grieķija un Igaunija. Tuvu mērķim ir arī Francija ar 1,9%, Turcija un Polija ar 1,8%. Pārējām dalībvalstīm šis rādītājs ir ievērojami mazāks. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu