Tikai divas telefonsarunas • IR.lv

Tikai divas telefonsarunas

7
1930.gads, Rīga. Aliksas vecmamma Berta Broša Katca (pirmā no labās) ar savu tēvu Lācaru Katcu un vīru Lipu Jakeloviču, māsu Mariju un viņas vīru Iļju Taitsu, māsas dēlu Šaiju.
Ieva Puķe

Blūmočka, atgriezies! – uz Parīzi emigrējušo meitu 1939.gadā atpakaļ aicināja rīdziniece Broša Jankeloviča. Ebreju holokausta dienā Rīgā, Stūra mājā, rādīs Blūmas meitas Aliksas lugu par Francijā izdzīvojušo mammu un nekad nesatikto Latvijas vecmāmiņu

Lūdzu, lūdzu – Aliksa Landaua-Brižatova (Alix Landau-Brijatoff), septiņdesmitgadniece ar franču temperamentu, Rīgas centra viesnīcas foajē zibenīgi aizsteidzas, lai no reģistratūras letes groza atnestu pāris persikus. «Ai, cik garšīgs, cik sulīgs!» no sirds izbauda savējo. Šī epizode iegulstas tikko dzirdētajā stāstā par viņas ģimenes, Parīzes ebreju izglābšanos Otrā pasaules kara plosītajā Eiropā, slēpšanos Francijas dienvidos. «Jauka franču ģimenīte ar trim bērniem un slimu suni, jūs saprotiet, tirgū pārdod persikus un uz balkona tur cūku. Kārtīgs franču pāris ar akcentu, ļoti stipru akcentu,» Aliksa no sirds smejas.

Mūsu saruna nav grūtsirdīga – Aliksai, kuras radinieki Latvijā gāja bojā holokaustā, apkārt plīvo svētku sajūta. Uz Rīgu, kur šonedēļ divas reizes tiek rādīta viņas luga Laiks kravāt mantas, no Francijas līdzi atbraukusi atbalsta grupa – vecākā māsa Marieta jeb Marija, vīrs Džordžs. Kaspars, Izraēlā audzis Aliksas radinieks, kurš strādā Dānijas filmu industrijā, sācis vākt materiālus dokumentālam darbam par Parīzes radinieci. Kaspara māsa Katrīna Rīgas Ebreju kopienas mājā, kur 1.jūlijā pirmoreiz tika demonstrēta Aliksas izrāde, kārto izstādi ar ģimenes fotogrāfijām. Pie viesnīcas saskrienamies ar Džūditu Magru. «Viena no labākajām Francijas aktrisēm, spēlē manu vecmāmiņu,» Aliksa iepazīstina. «Arī Valentīna Varela, kas spēlē manu mammu, ir brīnišķīga. 20 centimetrus garāka par mammu, bet tik skaista!»

Laiks kravāt mantas jau ir rādīta Parīzē un Varšavā, Rīgā pirmoreiz starp divām aktrisēm iefiltrēts vīrietis, kas lasa avīzi, citē vēsturiskus faktus, Aliksa stāsta par personāžu, ko 1.jūlija izrādē uzticēts atveidot Jurim Žagaram, bet Stūra mājas izrādē 4.jūlijā – Jurim Kalniņam. «Iemiksējām arī klezmera mūziku, brīnišķīgu grupu Les Yeux Noirs, kas koncertē visā pasaulē. Lugas pirmo daļu sauc Laimīgi. Joki, ēdienu receptes… Izmantoju visu, ko mamma man paspēja izstāstīt. Mīlestība, asaras, emocijas – jo zem virskārtas viss nav tik jauki, šie cilvēki ir miruši. Kā viņi tika nogalināti geto, tas lugā nav teikts. Negribu būt agresīva, tam nav jēgas.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu