Vairāk rēķinu un vairāk atbildības?

Tiešie ūdens un apkures rēķini var glābt no parādu vezuma, ja vien paši neizrādīsies pārlieku dārgs prieks

Iespaidīgie apkures parādi, kas, pēc Latvijas Pašvaldību savienības datiem, šogad jūnijā pārsniedza 46 miljonus eiro, jau ilgstoši krājas bez īsta risinājuma un daļu īrnieku padara par ķīlniekiem negodīgu namu pārvaldnieku rokās. Vai šo situāciju spēs mainīt jaunā komunālo maksājumu kārtība, rādīs laiks, taču tādas cerības rada grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas ļauj dzīvokļu īpašniekiem tieši norēķināties ar siltuma, ūdens un atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Pārmaiņu process ir tikko sākts, un šovasar norit būtisks tā posms – ikvienam dzīvokļa īpašniekam līdz 30.septembrim jāsaņem no sava mājas pārvaldnieka informācija par tiešā maksājuma piedāvājumu no pakalpojumu sniedzējiem, ziņas par mājas un konkrētā dzīvokļa parādu un paziņojums par pienākumu visai mājai kopīgi izlemt par turpmāko maksāšanas kārtību. Pāriet uz tiešo maksāšanu par komunālajiem pakalpojumiem varēs tikai visa māja, nevis katrs dzīvoklis individuāli, tāpēc lēmums jāpieņem kopsapulcē vai aptaujā. Tai jānotiek līdz nākamā gada 31.janvārim. Līdz aprīlim jāinformē pakalpojumu sniedzēji par pieņemto lēmumu, bet jaunā maksāšanas kārtība jāievieš no 1.oktobra.

Pret nemaksātājiem

Jaunā kārtība galvenokārt mērķēta pret negodīgiem apsaimniekotājiem, kas iekasējuši no iedzīvotājiem, bet nav nodevuši pakalpojumu sniedzējam maksu, piemēram, par siltumu. Ja tāds pārvaldnieks bankrotē, izvairoties no saistību izpildes, dzīvokļu īpašniekiem par apkuri nākas maksāt vēlreiz. Maksājot tieši, iedzīvotājiem nāksies piemaksāt par rēķina sagatavošanu, tomēr šķirties no dažiem papildu eiro mēnesī var būt lētāk, nekā zaudēt tūkstošus negodīga starpnieka dēļ, pamato likuma grozījumu iniciatori. Turklāt, ieviešot tiešos norēķinus, būs iespēja pakalpojumu atslēgt tieši nemaksātājam.