Poga pie Latvijas svārka

Pirms gada izdevusi grāmatu Blaumanis tuvplānā, Braku muzeja vadītāja Anna Kuzina par to šopavasar saņēma Literatūras gada balvu, bet neilgi pirms Jāņiem stāsta – kā Skroderdienu radītājam pašam veicās attiecību līkločos

Sīks lietiņš līņā pār Braku guļbaļķu mājas pakšiem, sētā smaržo jasmīni. Anna Kuzina sacepusi prāvu kaudzi pankūku, gaidot ciemiņus no Rīgas, klāt dod piparmētru tēju. Krēslains un vēss, mazi lodziņi sešām rūtīm – šādā atmosfērā Blaumanis pirms vairāk nekā simt gadiem rakstīja par latviešu iekšējās pasaules drāmām. Braku muzejmāju izveidoja 1959.gadā. Šajā 19.gadsimta nogales stilā veidotajā zemnieku sētā ir astoņas ēkas, plašs pagalms, kur izdejoties kā Skroderdienās Silmačos.

Ar četrus gadus veco meitiņu pie rokas jaunā vācu valodas filoloģe Anna Kuzina ieradās Blaumaņa mājās Ērgļu pusē 1978.gadā. Sāka strādāt par gidi. Pati dzimusi Latgalē, Šķaunē un par sevi saka: «Mana pasaules izjūta ir latgaliska – ar dvēseli visu jūtu, mazāk – ar prātu.» Arī pie Blaumaņa ar prātu vien vērsties nevarot, «jūtas žogam kāpj pāri». Vairāk nekā 30 gadus Kuzina krājusi materiālus par izcilo rakstnieku. Kad manuskripts pirms pāris gadiem nokļuva izdevniecības Madris rokās, tas bija 900 lappušu biezumā. Izdotajai grāmatai ir 432 lappuses, tajā var lasīt plašāk nezināmo Blaumaņa biogrāfijā un radošajā darbībā. Daļiņu no svarīgā, ko atklājusi par Blaumani un viņa laika Latviju, Anna Kuzina stāsta intervijā.

Latvija gatavojas Jāņiem. Vai jums ir prātā, kuri bijuši Blaumaņa zīmīgākie Jāņi?

Viņa personīgajā dzīvē nekā zīmīga Jāņos nav, bet tas, kā viņš Jāņus uztvēris un sapratis, izlikts Silmačos – nedēļā, kurā gatavojas Jāņus svinēt. Blaumaņa laikā Jāņu svinēšana nebija mode, bet dzīvesveids. Kā gadalaiku maiņa, Jurģi, pirmās ganības, kad jāja zirgus pieguļā, pirmo vagu dzina tīrumā… Harmoniski un loģiski. Neviens neteica: tagad gaidīsim Jāņus!