Aizsardzības finansējuma plāni apdraud Latvijas pilntiesīgu dalību NATO
Spriežot pēc valdošās koalīcijas politiķu paziņojumiem, ārējs apdraudējums Latvijai ir lielāks nekā jebkad pēdējos 20 gados. Raugoties uz viņu darīto šā apdraudējuma novēršanai, rodas iespaids, ka viņu ieskatā lielākā bīstamība būtu nespēt vēlēšanu gadā izdabāt tiem, kuri skaļāk prasa vairāk naudas.
Ne Krimas aneksija, ne Krievijas agresija Ukrainas austrumos, ne brīdinājumi, ka Baltijas valstis var būt nākamais Kremļa agresīvās politikas mērķis un NATO mūs nenosargās, ja mums sava drošība vienaldzīga, valdībai un Saeimai laikam nešķiet pietiekams iemesls, lai skaidri pateiktu, kā Latvija izpildīs apņemšanos atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Varētu piedot politiķiem mazliet populisma, ka jau 2012.gadā paziņoto apņemšanos līdz 2020.gadam sasniegt NATO standartiem atbilstošu aizsardzības finansējuma līmeni viņi tagad uzdod par jaunu iniciatīvu un atbildi uz jaunajiem draudiem Latvijai. Varētu, ja valdība un Saeima beidzot skaidri pateiktu, kā šo mērķi sasniegs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.