Gotfrīds Bīlenšteins, atvēris podnīcu invalīdiem • IR.lv

Gotfrīds Bīlenšteins, atvēris podnīcu invalīdiem

7
Cēlies no vācbaltiešu teologa ģimenes, Gotfrīds kopš bērnības atminas tēva un radinieku ilgas pēc Latvijas. Uz šejieni viņš brauc kā uz tēvutēvu dzimteni.
Gunita Nagle

 

Pietika ar gadu ilgām teoloģijas studijām, lai Gotfrīds Bīlenšteins saprastu, ka atšķirībā no tēva un slavenā vectētiņa, latviešu etnogrāfijas un folkloras pētnieka Augusta Bīlenšteina nevēlas kļūt par mācītāju. Taču, nejauši iepazinies ar kādu keramiķi, viņš atklāja jaunu un brīnišķīgu amatu, ar kuru iepriecina sevi un citus nu jau 43 gadus. 12 gadus viņš strādājis Berlīnē kādā sociālās aprūpes mājā, kur bija izveidojis podnīcu cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Šīsvasaras sākumā līdzīgu keramikas darbnīcu viņš atklāja Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas sociālās aprūpes centrā Stūrīši Talsu novada Laidzē. 

Gotfrīds Bīlenšteins jau pirms diviem gadiem, vēl būdams Berlīnē, Vācijas vēstniecībai Latvijā lūdza palīdzēt atrast keramiķa darbu sociālās aprūpes jomā. Kad vēstniecība ieteica sazināties ar Stūrīšiem un vadītāja ierādīja vairākas telpas, arī vecu namiņu, Gotfrīds uzrakstīja projektu podnīcas izveidošanai un aicinājumu ziedot izsūtīja radiem, draugiem un kolēģiem. «Savācu 25 000 eiro, nepavisam ne tik maz. Arī bijušie kolēģi atbalstīja – uzdāvināja glazūru, darbarīkus un daudzas citas lietas, kas vajadzīgas darbnīcai,» stāsta Gotfrīds mazliet kokainā krievu valodā. 

Viņš ir audzis Austrumvācijā, Mēklenburgā, kur skolā vismaz astoņus gadus bija jāapgūst krievu valoda. Gotfrīda ģimene kopā ar citiem 50 000 vācbaltiešu bija spiesta pamest Latviju 1939./1940.gada ziemā, kad tika noslēgts Latvijas un Vācijas līgums par vācbaltiešu repatriāciju. Taču, kā atceras Gotfrīds, gan viņa Mežotnē dzimušais tēvs, gan citi radinieki nekad nebeidza ilgoties pēc Latvijas, ko uzskatīja par savu dzimteni. Gotfrīds mantoja šīs skumjas un jau pirms 25 gadiem pirmo reizi ieradās Latvijā, pirms deviņiem gadiem to apceļoja ar velosipēdu un iemīlēja tā, ka nodomāja: ja vien varētu, atgrieztos. «Taču man ir sieva, liela ģimene, tāpēc varu te strādāt tikai kādu laiku,» saka Gotfrīds. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu