Cik daudzi cilvēki iegūst piekļuvi, cik bieži tā tiek atteikta, un kas īsti ir noslēpumainais «valsts noslēpums»?
Jau kopš janvāra ilgusī pārbaude šonedēļ noslēgsies – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sola līdz piektdienai teikt savu galavārdu, vai tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība) ir tiesīga saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Līdz šim vēl nav pieredzēts, ka ministra pārbaude prasa vairākus mēnešus, bet tikmēr Broka nevar pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, jo visiem Ministru kabineta locekļiem pēc likuma jābūt pieejai valsts noslēpumam. Šis gadījums rosināja Ir sīkāk noskaidrot, kā tiek nodrošināta valsts noslēpuma aizsardzība.
Pielaides siets
Kas ir valsts noslēpums, un kā tas jāsargā, nosaka likums «Par valsts noslēpumu». Sausiem likuma vārdiem runājot, «valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm».
Ministru kabineta apstiprinātais valsts noslēpuma objektu saraksts ir publiski pieejams, un tajā ir uzskaitīta 10 dažādu jomu informācija, kas atbilstoši klasifikācijai ir sevišķi slepena, slepena vai konfidenciāla – dažādi plāni un citi dokumenti, kas skar valsts drošību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.