Aija Abens, gidu vadītāja Stūra mājā

Saulainā Brīvības iela ar 1912.gadā uzņēmēja Tetera celto skaisto neoklasicisma īres namu, pie kuras Aija Abens nokāpj no velosipēda, kontrastē ar iekšienē līdz kaulam sajūtamo drūmumu. Tas dveš no telpām, kas aizvien saglabājušas čekas laiku kabinetu interjeru, un ledaina mitruma pilnajiem pagrabiem, kur padomju laikos mērdēja ideoloģiskos pretiniekus. Projektā Izstaigā Stūra māju! Aija iesaistījās, lai cilvēkiem vēstītu, cik liela ir brīvības cena, kā nepieļaut represiju atkārtošanos. Stūra mājas ekspozīciju jau aplūkojuši ap 7000 cilvēku. 

Aija apvalda drūmās emocijas, rādot kādu no čekas pagrabiem – četrvietīgajā kamerā ar mazītiņu logu pie griestiem un spilgti dzeltenu gaismu, kas degusi augām diennaktīm, ievietoti vairāki desmiti cilvēku. 35 grādu karstumā viņi šeit mituši, dabiskās vajadzības kārtojot parašā telpas stūrī. Naktī gulēt atļauts tikai uz muguras, atklātu seju. «Tā cilvēkus centās salauzt morāli un fiziski. Tādos apstākļos, šķiet, cilvēks varētu parakstīt jebko, bet daudzi izturēja,» viņa piever kameras smagās durvis ar smagnēju, sašvīkātu slēdzeni. 

Ēkas augšējos stāvos atradās izmeklētāju kabineti, tajos arestētos pratināja, bet pagrabstāvos – kameras. Ekskursijās nāk skolēni gan no krievu, gan latviešu skolām. Ar interesi un šausmām skata vēsturiskos materiālus. No krievvalodīgajiem apmeklētājiem reizi pa reizei gidi dzird – šeit sagrozīta vēsture! Viedokļus uzklausa, taču diskusijā neiesaistās, jo mērķis ir stāstīt par šeit okupācijas gados notikušo, nevis strīdēties. Aija stāsta, ka bieži apcietinātie šurp vesti ar volgām, tās iebraukušas slēgtajā pagalmā, lai nesaceltu kņadu. Kāda sieviete, kuras stāsts atrodams ekspozīcijā, atcerējusies, kā naktī savākta no dzīvokļa Tallinas ielā: uz galvas viņai uzmesta sega, čekisti kājām veduši uz Stūra māju. «Pielietoja atšķirīgas metodes,» stāsta Aija.