Klusēšana — zelts? • IR.lv

Klusēšana — zelts?

6
Nellija Ločmele

 

Parlamenta vēlēšanas, kurās piedalījusies knapa trešdaļa balsstiesīgo – nekas tāds Latvijā vēl nebija pieredzēts. Nu ir. Ar cinisku humoru varētu nospriest, ka tauta pieņemas prātā: «jo runāšana sudrabs, klusēšana zelts». Bez cinisma – cerēt, ka politiķiem šī mēmā vēsts būs gana skaļš trauksmes signāls, kas prasa pieslēgties atpakaļ Latvijas ļaužu ikdienai un cilvēcīgi parādīt, kā Briselē vai Rīgā taisītā politika padarīs dzīvi labāku Zosēnos, Brocēnos vai Višķos.

Bet patiesībā modināšana vajadzīga arī klusējošajam vairākumam. Pamatīgu kontrastu ar tukšajiem pašu iecirkņiem radīja bildes no svētdien pārpildītajām balsošanas vietām Ukrainā, kur cilvēki gāja uz vēlēšanām kā uz svinīgu darbu, ne viens vien pat tautas tērpā. Jā, modināšana derētu katram, kas aizsapņojies un nu viņam sava pasaule rādās esam ārpus varas. Ja vairākums klusē un ļauj savā vietā runāt mazākumam, ātri vien to steigsies izmantot cilvēki, kam patīk pievākt pavirši glabātas mantas. Arī varu.

Dažu labu sulīgu piemēru jau redzam – turpmāk Latviju Eiropas parlamentā pārstāvēs deputāte, par kuras politiskajiem uzskatiem un plāniem mēs nezinām neko daudz vairāk kā leģendāro saukli «Cilvēks ir vissvarīgākais». Mēs nezinām, kas apmaksā un pasūta šo plati un kā tās mūzika var vēlāk mainīties. Godīgi sakot, mēs pat nezinām, kā šī deputāte pēdējā laikā izskatās ārpus fotošopa radītās realitātes uz autobusu sāniem, jo tikt pie klātienes intervijas ne pirms, ne pēc vēlēšanām nav iespējams. Šādas veiksmes iedvesmoti nāks citi un dziedās no svešām dziesmu grāmatām, kamēr vairākums klusēs.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu