Eksāmens izčākst

Nevis obligāts eksāmens, bet skolēnu ieinteresēšana veicinās dabaszinību popularitāti, uzskata Izglītības ministrija, taču naudas stundu uzlabošanai pagaidām nav

Čuššš! Gaisā lēnām izčākst doma «piespiest» skolēnus mācīties fiziku un ķīmiju! Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) apšauba, vai pareizs ir janvārī iepriekšējās valdības pieņemtais lēmums papildus četriem centralizētajiem eksāmeniem ieviest vēl vienu – dabaszinātnēs, fizikā vai ķīmijā. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) neviens nesteidzas ar šā  lēmuma iedzīvināšanu. Līdz ar to neatrisināts paliek jautājums – kā apmierināt industrijas pieaugošo pieprasījumu pēc dabaszinātņu jomas speciālistiem, ja to skolēnu skaits, kas brīvprātīgi piesakās kārtot bioloģijas, ķīmijas vai fizikas eks-āmenus, pēdējos gados sarucis vairākkārt.

«Eksāmens nemotivē»

Iepriekšējā izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) virzītais lēmums par centralizētajiem eksāmeniem tapa pēc Tautsaimniecības padomes ierosinājuma, ņemot vērā prognozes, ka Latvijā tuvākajos gados attīstīsies tehnoloģiju nozares. Ieviešot jaunu centralizēto eks-āmenu, bija vēlme palielināt to jauniešu skaitu, kas spēj studēt ar dabaszinībām saistītās nozarēs. Dombrovskis paredzēja, ka jaunais eksāmens būs jākārto, sākot no 2017.gada, tātad pirmie to darītu skolēni, kas šajā septembrī sāks mācības 10.klasē. 

Lai gan šis valdības lēmums nav atcelts, ļoti iespējams, ka netiks izpildīts, jo IZM vadība to neatbalsta. «Pašreiz speciālistu aprindās gan Latvijā, gan ārvalstīs notiek ļoti spraigas diskusijas par centralizēto eksāmenu konceptu,» skaidro Druviete. «Redzot, ka centralizēta zināšanu pārbaude nenodrošina zināšanu kvalitātes uzlabošanos, tiek meklēta cita pieeja.» Piemēram, 2008.gadā par obligātu noteiktajā matemātikas eksāmenā rezultāti ir viduvēji, pērn skolēni spēja izpildīt vidēji 37% no uzdotā.