Krievi pārgrupējas • IR.lv

Krievi pārgrupējas

5
Boriss Cilevičs, Tatjana Ždanoka, Alfrēds Rubiks, Aleksandrs Mirskis.
Indra Sprance

Eiropas Parlamenta vēlēšanās pirms pieciem gadiem krievu vēlētājus uzrunāja tikai divas spēcīgas balsis – Saskaņas centrs ar Rubiku un PCTVL ar Ždanoku priekšgalā. Tagad viss ir citādi. Kāpēc līdzīgi domājoši spēki startē ar četriem atsevišķiem sarakstiem, un vai šāda taktika atnesīs viņiem pusi no visiem Latvijai atvēlētajiem mandātiem Eiropas Parlamentā?

Uz rakstāmgalda pamanāmi izkārtoti Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikumi, pie sienas goda vietā – Maskavas mērijas atzinības raksts, bet nišā – apsūbējis patvāris un milzīgs tērauda seifs. Šajā klusa nama pagrabstāvā vēstniecību rajonā telpas īrē eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka un viņas pārstāvētā Latvijas Krievu savienība (LKS), kā janvārī sevi pārdēvējusi PCTVL. «Neslēpjoties uzskatu sevi par Latvijas krievu kopienas pārstāvi Eiropas Savienības līmenī,» savu lomu Eiroparlamentā skaidro Ždanoka. Tērpusies pelēkā bikškostīmā, ap kaklu pērles. Arī atbildes, gluži kā pērles – gludas, apaļas un vienādas -, virknējas bez aizķeršanās. Ja tiks ievēlēta atkal, turpinās pārstāvēt savus vēlētājus. «Mēs savā kongresā jau 2002.gadā pateicām, ka Latvija de facto ir divu kopienu valsts,» atgādina Ždanoka. Krievvalodīgo interešu aizstāvība ir un būs viņas prioritāte, pēc pašas ieskatiem, arī priekšrocība cīņā par vēlētāju balsīm attiecībā pret sīvāko konkurentu – partiju Saskaņa, kas priekšvēlēšanu kampaņā šopavasar sevi izteikti piesaka kā sociāldemokrātisku spēku. «Saskaņas centrs uzskata, ka ir jācīnās par sociāliem jautājumiem, it kā nelīdztiesības problēma atrisināsies pati no sevis. Mēs uzskatām, ka bez nelīdztiesības problēmas atrisināšanas nekāda progresa nebūs ne sociālajos jautājumos, ne ekonomiskajos, ne valsts attīstībā,» saka Ždanoka, klusi uzskaitot savas politiskās prasības – nepilsoņiem ir jādod Latvijas pases, jāmaina likumi par valsts valodu un izglītību Latvijā.

Pirms pieciem gadiem Ždanoka vienīgā no sava saraksta iekļuva Eiroparlamentā. Par PCTVL toreiz nobalsoja vairāk nekā 76 tūkstoši, divreiz mazāk nekā par SC, kas tika pie diviem deputātiem – saraksta līdera Alfrēda Rubika un ekscentriskā Aleksandra Mirska, kurš «uzlēca» no septītās vietas sarakstā, apsteidzot arī tādus zināmus vārdus kā Boriss Cilevičs un Nikolajs Kabanovs.

Šajās vēlēšanās notiek nikna grūstīšanās «krievu» flangā, jo kādreizējā vienotā SC saraksta vietā uzradušies trīs – atsevišķi startē Saskaņa, sociālists Rubiks, un savu sarakstu bīda Mirskis. Vai  visiem izdosies tikt parlamentā, lielā mērā atkarīgs no kopējās vēlētāju aktivitātes – jo tā zemāka, jo mazāk balsu vajag 5% barjeras pārvarēšanai. Kad 2009.gadā EP vēlēja reizē ar pašvaldībām, uz iecirkņiem atnāca nepilni 54% vēlētāju, un mandāta iegūšanai vajadzēja vismaz 53 tūkstošus balsu. Toties pirmajās EP vēlēšanās 2004.gadā, kas, tāpat kā šoreiz, nebija apvienotas ar vietējām, piedalījās tikai 41%, un pietika ar 38 tūkstošiem balsu, lai nonāktu Briselē. Tagad sabiedriskās domas pētnieki prognozē vēl zemāku aktivitāti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu