Pagājušajā gadā kādā konferencē radās iespēja uzstāties ar īsu uzrunu par domu, kas mani nodarbina jau sen – ka valstij, pašvaldībām un sabiedrībai būtu jādara krietni vairāk, lai veicinātu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju sadarbību. Ja iedzīvotāji spētu vienoties par mājas siltināšanu, tad ietaupītu naudu. Ja kopā sakārtotu pagalmu vai kāpņu telpu, tad padarītu savu dzīves vidi patīkamāku. Vienkārši sadarbojoties, viņi varbūt pat kļūtu apmierinātāki ar dzīvi, jo daudzi pētījumi rāda, ka tieši izolācija un atsvešinātība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki mēdz būt nelaimīgi.
Pēc uzstāšanās pie manis pienāca vairāki cilvēki, lai parunātu par šo ideju, pārsvarā tādi, kuri savās dzīvokļu mājās jau bija iesaistījušies nama kopējās dzīves uzlabošanā. Katram bija savs stāsts, taču kopīga bija tāda īpatnēja vientulības sajūta, it kā viņi gribētu izkratīt sirdi par savām problēmām un sasniegumiem, taču līdz šim nav bijis, ar ko runāt.
Tā radās doma par Ir Nams.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.