Trīs stāsti par cilvēkiem, kas nesen sev atklājuši un iemīlējuši jaunus sporta veidus
Edgars Rencis (31), LU Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks
Kad pirms sešiem gadiem Edgars sāka gatavoties vienam no lielākajiem skrējēju pasākumiem Nordea Rīgas maratonam, viņš, kā vairākums, skrēja sporta apavos. Skriešana iepatikās, treniņi tika ieplānoti biežāk, viņš sāka piedalīties dažādos tautas skrējienos. Taču prieku sagandēja traumas – te potīte izmežģīta, te izveidojies paceles cīpslas iekaisums. «Domāju – tas nav normāli!» atceras Edgars. Ārsts nezināja labu padomu, un Edgars sāka tīmeklī meklēt ziņas par traumu iemesliem un pareizu skriešanas tehniku, līdz uzdūrās aprakstiem par sportošanu basām kājām. Pēc Edgara vārdiem, vairākos zinātniskos pētījumos pierādīts, ka skriešana basām kājām ir mazāk traumatiska nekā skriešana apavos, kas rada lielu slodzi pēdām un ceļu locītavām. Tiesa, skriet basām kājām jāiemācās – skrienot sporta kurpēs, soli sāk, liekot papēdi pie zemes, turpretim, kustoties basām, jāliek lietā visa pēda.
2010.gada pavasarī Edgars nolēma pamēģināt, sākumā plikām kājām skrienot tikai nelielas distances – kilometru, pusotru. Sacensībām iegādājās tā dēvētos minimālos skriešanas apavus, kas nodrošina dabisku pēdas un kājas pirkstu kustību. Viena no būtiskākajām atšķirībām – minimālajiem ir ļoti plāna zole, un tajos nav iestrādāta amortizācija. «Rudenī secināju, ka traumu nav bijis, turklāt basām kājām varu noskriet vairāk nekā ar apautām.» Kopš tās vasaras viņš aukstā laikā skrien minimālajos skriešanas apavos, bet, kad silts, arī sacensību trasē iziet bez kurpēm. Basām kājām skrien gan pa meža taciņām, lauku ceļiem un peļķēm, gan pa asfaltu. «Tā iemācās skriet, patērējot pēc iespējas mazāk enerģijas, līdz ar to ir lielāks ātrums.»
Arvien mazāk laika esot jāvelta, skaidrojot, kādēļ skrien basām kājām – skrējēju vidū esot pazīstama baskāju skriešanas kustība. Izveidota Latvijas Baskāju skriešanas biedrība, kurā ir 59 biedri, pērn septembrī tā noorganizēja pirmos svētkus – 1.Baltijas Baso pēdu ultramaratonu jeb skrējienu 11, 32 vai 53 km garumā pa Kurzemes jūrmalu. Šogad augustā būšot atkal, un Edgars visus aicina pievienoties – skriet, jūtot zemi, smiltis un akmentiņus zem kājām, esot kaifs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.