Kreditoru žņaugi mazliet atslābst

airBaltic joprojām smacē īstu un neskaidras izcelsmes kreditoru prasījumi, taču valstij izdevies panākt mierizlīgumu septiņās tiesvedībās

Pavasaris Latvijas nacionālajai aviokompānijai šogad nācis ar vienu labu un vienu ļoti labu ziņu. Pirmā – aizvadīto gadu airBaltic izdevies pabeigt ar 961 tūkstoti eiro lielu peļņu, kas iepretim 2012.gadā zaudētajiem 27 miljoniem eiro nozīmē rāpšanos laukā no finanšu bedres. Vismaz pagaidām – kamēr nelabvēlīgs rezultāts nav bijis kādā no daudzajām pret uzņēmumu vērstajām tiesvedībām. Tieši ar šīm miljonu prasībām arī saistīta otra labā ziņa – panākts mierizlīgums daļā tiesvedību.

Ir jau agrāk vēstīja, ka aviokompānija iesaistīta virāk nekā 20 tiesvedībās desmitiem miljonu vērtībā, kas draud paralizēt airBaltic darbu. Visas šīs lietas var nosacīti iedalīt divās lielās grupās – viena daļa prasību saistītas ar 2011.gada 3.oktobra akcionāru un finansētāju vienošanos, saskaņā ar kuru valsts atguva kontroli airBaltic, ko iepriekš faktiski bija pārņēmis aviokompānijas vadītājs un mazākuma akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvis Bertolts Fliks. Otra daļa saistīta ar dažādu juridisku personu finansiālām prasībām un pretenzijām uz lidsabiedrības kapitāldaļām.

Valstij Satiksmes ministrijas (SM) personā kā airBaltic īpašniekam, maksātnespējīgās Krājbankas un Snoras administratoriem martā izdevies vienoties par mierizlīgumu, kas faktiski nozīmē pielikt punktu visu šo pušu sāktajām tiesvedībām. Mierizlīguma rezultātā tiek atzīta 2011.gada 3.oktobra vienošanās par spēkā esošu, uzsver SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. Šo vienošanos noslēdza valsts, mazākuma akcionārs BAS, kā arī visi lielākie kreditori un patiesā labuma guvēji, kopīgi vienojoties, kā risināt airBaltic finanšu problēmas un pārvaldīt lidsabiedrību pēc Flika padzīšanas. Taču gandrīz visas puses šo vienošanos vēlāk centās apstrīdēt, katra ar saviem motīviem – valsts, lai panāktu tās izpildi, kreditori, lai izvairītos no parakstītās vienošanās.