Nepagriezt otru vaigu • IR.lv

Nepagriezt otru vaigu

5
«Nekas mani nav biedējis vairāk kā tumsā iegrimusī Rīga 90.gadu sākumā,» saka Džeimss Kenijs, kas diplomāta karjeru beidza 2009.gadā, dzīvo Bostonā kopā ar sievu, latvieti Renāti un trim bērniem.

Bijušais ASV diplomāts Džeimss Kenijs (66) 90.gadu sākumā bija Latvijas neatkarības atgūšanas liecinieks. Pašlaik, vērojot notikumus Ukrainā, viņš baidās, ka nāksies piedzīvot vēstures atkārtošanos

Pirms vairāk nekā 20 gadiem 1991.gada 13.janvārī nakti, kad PSRS Iekšlietu ministrijas specvienība OMON ieņēma Viļņas radio, televīzijas un telefonu centru, diplomāts Džeimss Kenijs (James Kenney) pavadīja Viļņas vecpilsētā netālu no Ģedimina laukuma. Viņš joprojām atceras biedējošo sajūtu, redzot tankus upes otrā pusē. Tolaik Kenijs bija ASV konsulāta darbinieks Ļeņingradā, kura pārziņā bija arī attiecības ar Baltijas republikām. Situācija bija saspīlēta, un kādam no konsulāta visu laiku bija jāatrodas Baltijā. 20.janvārī Džeimss ieradās Rīgā, lai nomainītu savu kolēģi. Viņi satikās viesnīcā Rīdzene iedzert kafiju. Pēkšņi nodzisa gaismas, sāka spingt lodes: «Mēs ieskrējām vestibilā, bet tur iedrāzās arī OMON karavīri un sāka šaut. Mēģinājām paslēpties. Es – ar stiklu norobežotā kāpņu telpas laukumā, kolēģis – aiz reģistrācijas galda vestibilā. Kad šāvējs kādā brīdī pagrieza muguru, bēgām uz restorāna virtuvi. Tā šķita visdrošākā vieta. Apšaudei beidzoties, devāmies meklēt amerikāņu universitātes basketbola komandu, kas arī bija apmetusies viesnīcā. Visi skrējām cauri parkam uz citu viesnīcu. Tur teica – jums nav rezervāciju, mēs uzstājām – vienalga, dodiet istabu!» atceras Džeimss.

 Ja 1991.gada janvāra asiņainie notikumi bija padomju varas tests Baltijas neatkarības centieniem, tad tas izgāzās, atzīst bijušais diplomāts: «Cilvēki reaģēja apbrīnojami – bija vienoti, cēla barikādes. Janvāra notikumi kļuva par lūzuma punktu amerikāņu politiķu skatījumā uz Baltiju.»

80.gadu beigās amerikāņi ar cerīgu skatienu raudzījās uz politisko atkusni un vārda brīvību pasludinājušo PSRS vadītāju Mihailu Gorbačovu, taču pēc janvāra notikumiem viņi «citām acīm paskatījās uz Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu», kurš pēc uzbrukumiem Viļņā pauda atbalstu baltiešiem, radiouzrunā Tallinā aicinot karavīrus nešaut uz iedzīvotājiem. Bijušais CIP direktors un ASV aizsardzības sekretārs Roberts Geitss (Robert Gates) intervijās izteicies: «Jeļcins bija pirmais tāda mēroga līderis, kurš saprata un arī pateica, ka komunisms kā ideoloģija vairs nedarbojas. Tas bija būtisks solis.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu