Kādas ir vecticībnieku tradīcijas, klājot Lieldienu galdu, stāsta rēzekniete Marina Sokolova
Zeltaina un apaļa kā Lieldienu rīta saule, ar riekstu un rozīņu kripatiņām, kas veido divus kirilicas burtus X un B – Hristos voskres*! Tāda arī šogad būs rēzeknietes Marinas Sokolovas gatavotā Lieldienu pasha, garda, salda un trekna. Marinas dzimta gan no tēva, gan no mātes puses ir vecticībnieki, kas Latvijā dzīvo jau septiņās paaudzēs, un ik gadu viņu mājās Lieldienās galdā tiek celta ne tikai pasha, bet arī citi īpaši ēdieni, kuru sagatavošana, kā uzskata Marina, sniedz ne tikai garšas baudījumu, bet ir arī senu un dārgu tradīciju saglabāšana.
Apkārt dēlīši, virsū akmens
Marina atceras, ka bērnībā laukos redzējusi seno pashas koka formu jeb pašečņicu. Tie esot bijuši četri koka dēlīši, salikti piramīdas formā, kas simbolizē Kristus kapu, linu drāniņā ietītā biezpiena masa tikusi nospiesta ar smagu laukakmeni. Taču jau Marinas vecmāmiņa pashu koka formā vairs nav gatavojusi, arī pati Marina to liek vienkārši lielā šķīvī vai bļodā, līdz ar to pasha iegūst sfērisku formu, līdzīgu latviskajam jāņusieram. Pasha varot būt gan vārīta, gan nevārīta, Marinai vairāk garšo vārītā pasha, kuras biezpiena masai piejauktais olas dzeltenums (noteikti no lauku olām) pashai dod zeltaino saules krāsu. Arī biezpienu un krējumu vēlams ņemt no lauku labumiem, bet, ja tie nav pieejami, tad labāk veikalā izvēlēties nevis slapjās papīra paciņas, bet gan pēc iespējas treknāku irdeno biezpienu, kā arī krējumu ar lielāku tauku saturu.
Pashas gatavošanu parasti atstājot uz sestdienu, kaut gan agrāk to esot gatavojuši tieši Zaļajā ceturtdienā, tomēr Marinai gribas, lai pasha būtu pēc iespējas svaigāka. Viendabīgu biezpiena masu iegūst, izberžot to caur sietu vai arī reizes divas izmaļot caur gaļas mašīnu, vienu gadu Marina mēģinājusi to darīt ar blenderi, taču tas masu padarījis pārāk šķidru un pashai nederīgu. Sagatavotajai biezpiena masai pievieno cukuru, sviestu, krējumu, olas dzeltenumu. Uz puskilogramu biezpiena Marina liek divus olu dzeltenumus, 100 g cukura, 3 ēdamkarotes saldā krējuma un 100 g sviesta, lai masa būtu stingrāka. Produktu proporcijas nereti tiek noteiktas vairāk pēc izjūtām un garšas. Masu, uzmanīgi maisot, sakarsē katlā līdz vārīšanās temperatūrai, bet nevāra, tad padzesē, pieliek riekstus un rozīnes un salej caurdurī, kas izklāts ar marli, uzliek virsū slogu un pa nakti vēsā vietā notecina. (Žāvētos augļus – rozīnes, aprikozes -, kā arī riekstus katrs pievieno pēc savas gaumes, pashai neder zemesrieksti.) Otrā rītā pasha jau esot cieta, ka var ar nazi sagriezt. Tad izņem no marles un apgriež otrādi, pusapaļo, sfērisko virsmu grezno ar rozīnēm un riekstiem, un arī Marina, tāpat kā viņas senči, rūpīgi saliek burtus – X un B.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.