Aktieris Intars Rešetins laiku pa laikam domā par aiziešanu no teātra. Taču tagad viņam pavērusies cita perspektīva
Saruna ar Dailes teātra aktieri Intaru Rešetinu (33) ir mēģinājums portretēt jaunu režisoru. Par to, kāpēc Rešetinam, kurš ir viens no pazīstamākajiem vidējās paaudzes aktieriem Latvijā, ievajadzējies izmēģināt spēkus rampas otrā pusē. Par to, kā tapusi viņa debijas izrāde Nakts vēl nav galā Dailes teātrī. Īstenībā – par to, cik apdraudēti jūtas pat pieprasītākie mākslinieki. «Diezgan pašnāvnieciski,» pārspriežot sarunāto, saka Rešetins – var gadīties, ka teātrī viņa stāstīto uztveršot sakāpināti personiski. No otras puses, runāt tomēr ir būtiski, it īpaši tāpēc, ka jaunā – režisora – pieredze Rešetinam likusi pārvērtēt ne tikai teātra, bet arī savu līdzšinējo pozīciju. «Piegāju pie daudziem režisoriem, atvainojos,» saka populārais aktieris.
Pēc pirmreizīguma
Rešetina režisora debijas izrāde teātra Kamerzālē Nakts vēl nav galā, kuras pirmizrāde bija janvārī, Latvijas teātra kontekstā ir neparasta. Vispirms mākslinieciski – vērtējot to kā debiju, iestudējums izceļas ar pārdomātu režisora darbu, uzmanību pret detaļām, labiem aktierdarbiem. Tad – ar tapšanas apstākļiem. Finansiāli tas ir paša Intara projekts – Dailes teātris, kurā izrādi spēlē, iestudējumā tikpat kā nav ieguldījis līdzekļus. Tērpus «pirmo un pēdējo reizi dzīvē» veidojis pats režisors. Kristiana Brektes scenogrāfija tapusi pēc Rešetina ieceres un praktiskajām iespējām. «Gāju, runāju ar cilvēkiem. Virtuvi man draugs uzdāvināja – tas tvaika nosūcējs maksā vairāk nekā viss pārējais, kopā ņemts,» viņš raksturo procesu.
Iesācēja darbam šāds apraksts nav neparasts, ja vien nebūtu vairāku «bet». Pēc Meisijas Tadjedinas 2010.gadā uzņemtās filmas Pagājusī nakts motīviem iestudētā izrāde piesaistījusi skatītājus, kas Dailes teātri maz apmeklē. Trīsdesmitgadniekus, t.s. «jaunos profesionāļus» uzrunā tēma – stāsts par precēta pāra sastapšanos ar izaicinājumu nekrāpt, lai gan izdevība radusies, jeb citiem vārdiem – par attiecībām, kurās nobriedušas ar neapbruņotu aci saskatāmas problēmas, ko iesaistītajiem šķiet ērtāk ignorēt, nevis risināt. Uzrunā arī iestudējuma stils un attieksme pret skatītāju – no kino estētikas aizgūts, Dailes teātra Kamerzālei, kur līdz aktierim iespējams ar roku aizsniegties, piemērots tuvplāns un «gudrais mārketings». Tā pirms pirmizrādes sociālajos tīklos izplatītās anonīmās anketas par attiecībām šodienas Latvijā sauc Rešetins. Statistiski krāpt savu partneri esot gatavi 60% respondentu – fakts, kas pierāda tēmas aktualitāti. Vienlaikus aptauja palīdzot radīt ilūziju, ka skatītājs piedalās izrādes tapšanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.