Eliksīrs dzīves baudītājiem – tā savu alu dēvē baušķenieku komanda, kas pēdējā desmitgadē atjaunojusi Bauskas alus biznesu uz vēsturiskiem pamatiem
Uzņēmuma Bauskas alus valdes priekšsēdētājs Vladimirs Barskovs, kas ražotni «mantojis» pirms 15 gadiem pēc bankrota, pirmajā biroja apmeklējuma reizē nav pat varējis iedzert kafiju, jo sekretārei nebija kannas, ar ko uzvārīt ūdeni. Tagad pēc labi plānotas rekonstrukcijas un ieguldījumiem ražotnes attīstībā ar dzērieniem te viss ir kārtībā – degustācijas telpā rindojas pudeles un glāzes ar gardu saturu.
Katru rītu cehus izstaigā alus darīšanas vecmeistars Kārlis Zālītis, nogaršojot pudelēs iepildāmo dzērienu. «Garšoju to, ko darbinieki pilda. Tagad viņi arī nogaršo – iemācījušies, uzreiz saka, kāds ir. Dzert varot,» smaida sirmais vīrs, kas uz Bausku brūvēt alu atvilināts 80.gadu sākumā no kabineta darba Rīgā, vēl pirms tam strādājis Tērvetē un Iļģuciema darītavā. Viņš alu nogaršo, taču nedzer – citi Zālīša laikabiedri alus meistari, kas to piekopuši, jau esot taisaulē, bet slavenais brūvētājs jūlijā svinēs «bezgalības» jubileju – 88 gadus. Pats gan vēl smīkņājot noskaita pantu: «Bauskas alus ir kā zītars; kas to nedzer, tas ir tītars.»
Kad meistars atnāca uz Bausku, bija vēl Starpkolhozu konservu fabrikas darbības laiki, ko pēc kārtas vadīja tēvs un dēls Bērziņi. Tad Bauskā tapa arī konservēti dārzeņi, augļu sulas un neilgu laiku pat vīns.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.