Kamēr cilvēks lieto narkotikas, tas ir viņa Dievs. Negāja labi, to pielūdzot? Tad jāpamēģina cits Dievs, saka teologs un psihologs Māris Ķirsons. Savulaik Amerikā viņu pašu izglāba Minesotas programma, tagad viņš cenšas palīdzēt spaisa lietotājiem Latvijā
Vēl aiz Sarkandaugavas, otrpus kanālam, kas savieno Ķīšezeru un Daugavu – atkarību ārstēšanas centrs Akrona 12 Vecmīlgrāvja slimnīcas teritorijā ir tālu prom no Rīgas centra gan ģeogrāfiski, gan sajūtu līmenī. Cilvēki, kas pūlas izrauties no alkohola, azartspēļu, narkotiku un aizvien biežāk tieši spaisa atkarības, 28 dienas pildīdami tā dēvētās Minesotas programmas nosacījumus, šeit ienirst kā laika kapsulā. Strikta dienaskārtība. No celšanās plkst.7.15 un rītarosmes līdz naktsmieram plkst.23 tikai viena stunda brīvā laika. «Tu nevari izbeigt dzert dzerdams. Lai gan es skaidri nezinu, ko gribu, es skaidri zinu, ko es negribu. Mēs padevāmies, lai uzvarētu,» lasu uzrakstus pie sienām istabā, kur notiek sapulces. Bariņš vīriešu ir atprasījušies ārā uzsmēķēt. Atkarību zīmogs viņu sejās joprojām tik uzkrītošs, ka nobīstos, nepieeju parunāties. Gaitenī pie sienas saspraustas sirsniņas ar viņu vārdiem, iedalījums pa palātām. Pašlaik te ārstējas 25. Oļgerts, Jānis, Leonīds, Vladimirs, Jevgeņijs, Aleksejs, Raivis, Dzintars, Andris, Ēriks… Ir arī dāmas. Līga, Aina, Larisa, Liene, gluži ikdienišķi latviešu un krievu vārdi.
Iestādes izveidotāja Māra Ķirsona (73) miniatūrajā kabinetā arī tukšu sienu nav. Pirms diviem gadiem pārceļoties uz Latviju, no darba telpām Ziemeļamerikā atceļojuši diplomi par bakalaura grādu filozofijā un vēsturē, maģistra grādu teoloģijā un psiholoģijā, ģimenes un laulību terapijā. Pa vidu – Kanādas kalnu uzņēmumi, smaidošs vīrs slēpošanas tērpā. Un Ķirsonam 2000.gadā pasniegtā Triju Zvaigžņu ordeņa diploms. Viņš varēja vadīt mierīgas vecumdienas Kanādā, kur pēdējos 20 gadus strādāja atkarību ārstēšanā, latviešu baznīcā un sabiedriskajā darbā. Taču cilvēks, kurš 1980.gadā Madridē, protestēdams pret dzimtenes okupāciju, uz PSRS karoga no pārgrieztām vēnām lēja savas asinis, bet 1989.gadā uz Latviju atveda Minesotas programmu atkarību ārstēšanai, lēma citādi – viņš visvairāk ir vajadzīgs tieši šeit.
Puišiem aug krūtis
Māra Ķirsona darbā angliskais vārds «spaiss» pazīstams jau gadiem. «To aizvien var ķīmiski uzlabot, tāpat kā ģenētiski modificēto pārtiku. THC* pat parastā marihuānā tagad ir lielākā kvantumā, un galvā ir lielāks blīkšķis. Radīta formula, ar ko īsā laikā panāk, ka rodas fiziska atkarība – ķermenim vajag. Ir daudz gadījumu, kad trīs reizes uzpīpē, un esi burtiski «uzāķēts» kā uz makšķeres āķa,» viņš saka. Akronā ir ārstējušies 18-19 gadus veci spaisa lietotāji, tagad no alkohola uz spaisu pārmetas arī pusmūža cilvēki – atklājuši, ka par mazu naudu var apreibināties efektīvāk. Par sekām nedomā. Nupat vecāki atveduši dēlu, kam ir tikai 17. «Redzēja, ka šad un tad viņš ir pavisam bļem bļem, saprata – kaut kas nav kārtībā. Beidzot puisis atzinās, ka pīpē spaisu,» Ķirsons stāsta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.