SEB grupas prezidente Annika Falkengrēna stāsta par krīzes pieredzi un sievietēm vadošos amatos
Annika Falkengrēna ir SEB grupas vadītāja kopš 2005.gada. Viņa sāka karjeru šajā bankā 80.gadu beigās vērtspapīru tirgus departamentā, tur piedzīvoja Zviedrijas banku krīzi 90.gadu sākumā. Pēc 2008.gada kā bankas vadītājai viņai nācās cīnīties ar otru, daudz plašāku finanšu krīzi. Ir bija iespēja ar viņu parunāt gan par krīzes mācībām, gan par Latviju un to, ko nozīmē būt vienai no nedaudzajām sievietēm lielas bankas vadībā.
Pēc finanšu krīzes darbu zaudēja daudzi banku vadītāji, taču jūs vēl esat pie SEB stūres. Kādas mācības ieguvāt no pārkaršanas un sekojošās krīzes?
Viena no galvenajām mācībām – var notikt neprognozējamas lietas.
Vai jūs tiešām neredzējāt, ka Baltijā veidojas burbulis?
Es uzdrošināšos teikt, ka mēs bijām diezgan gatavi burbuļa plīšanai Baltijas valstīs. Tas bija liels izaicinājums, jo mēs ievērojami samazinājām kreditēšanu Latvijā un Igaunijā. Tātad mēs gatavojāmies tik, cik tas šķita reāli iespējams, ņemot vērā, ka esam spēcīga, universāla banka šajās valstīs. Bet mēs nebijām gatavi Lehman Brothers krīzei (šīs ASV investīciju bankas bankrots 2008.gada septembrī izraisīja pasaules finanšu krīzi – red.). Taču mēs izmantojām pieredzi no Zviedrijas krīzes 90.gadu sākumā. To krīzi mēs ļoti labi atcerējāmies.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.