Road movie un citi sižeti • IR.lv

Road movie un citi sižeti

6
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Anda Burve-Rozīte

Kinozinātniece Dita Rietuma kļuvusi par Nacionālā Kino centra direktori un sola atbalstīt latviešu filmas «no Ēķa līdz Pakalniņai»

Nedēļu pēc tam, kad tika izvēlēta par Nacionālā Kino centra direktori, Dita Rietuma devās uz Ņujorku, lai piedalītos tā saukto studentu Oskaru atlasē. Studenti no ASV kinoaugstskolām sūta darbus, kinoprofesionāļi tos izvērtē un labākos virza uz finālu. Dita atlasē piedalās jau trešo gadu, Latvijas slavenākajai kinokritiķei raksturīgajā ironiskajā manierē viņa pastāsta: «Šī ir reģionālā [Ņujorkas] atlase – Natālija Portmane atnāk, Maikls Mūrs atšļūc čībās, ja viņam ir laiks, noskatās, un viņi nobalso par labākajām reģiona filmām. Tad tās tiek sūtītas uz finālu.» Nedēļa Ņujorkā Ditai ir kā atelpas brīdis pirms jauna darba cēliena. Dita līdz šim nav strādājusi valsts struktūrās. Jaunajā amatā viņa stāsies aprīļa beigās. Ilgus gadus bijusi laikraksta Diena kinorakstu veidotāja, vadījusi nedēļas kultūras pielikumu KDi. Kopā ar domubiedriem pirms vairākiem gadiem izveidoja sabiedrisko organizāciju Kinoskola, kur izglīto jauniešus kinotēmās. Dita lasa lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē. Pirms pāris gadiem kā Fulbraita stipendiāte stažējās Ņujorkas  Universitātes Tiša Mākslas skolā, kas kinojomā ir viena no labākajām pasaulē. Blīvo padarīto darbu sarakstu varētu pabeigt, uzskaitot vairākas par kino sarak-stītas grāmatas, jaunākā – Film Noir. No pagātnes līdz mūsdienām iznāca gada sākumā.

Viena no labākajām Ditas idejām, stājoties amatā, ir vēlēšanās Latvijā iedibināt kinoizglītību, piemēram, kā tematisko bloku vidusskolēniem kultūras vēstures stundās. Mācīt lasīt audiovizuālās zīmes, lai izprot Eiropas, arī Latvijas kino tradīciju, un citādi uzlūko Holivudas filmas. Vēl viņas mērķis ir strādāt pie mūsdienīgu platformu izveides, kur latviešu vēsturiskās un jaunās filmas sasniedz skatītājus visā Latvijā – caur televīziju, internetu, interneta televīziju. Strādājot ar studentiem, ievērojusi, ka latviešu jaunietis zina 2-3 latviešu filmas. «Kā vari mīlēt to, ko nepazīsti,» Dita saka.

«Interneta komentārus daudzus gadus nelasu. Tas man ir konceptuāls jautājums,» Dita atzīstas. Par tikšanās vietu, man par pārsteigumu, noteikusi nevis Osīrisu, kur viņai patīk pasēdēt jau teju 20 gadus, bet gan nepretenciozu franču kafejnīciņu Berga Bazārā. Atšķirībā no jaunās Kino centra direktores es interneta komentārus par viņas nokļūšanu amatā esmu lasījusi. Atļaujos pavēstīt, ka tajos galvenokārt jaušams satraukums, ka tagad «nauda tiks dota Pakalniņas filmām, bet Andreja Ēķa – ne». Tas tāpēc, ka Dita nav slēpusi savu mīlestību pret Eiropas kino, mazāk – Holivudas industriju.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu