Diriģents krāso partitūru • IR.lv

Diriģents krāso partitūru

3
Kaspars Ādamsons
Ieva Puķe

Kaspars Ādamsons, kurš reizē ar tēvu Āriju Šķepastu tika virsdiriģenta godā pagājušā gada Dziesmusvētkos, bet bērnībā tēloja pianistu Ziemassvētku jampadracī, pirmoreiz stāsies pie kora Latvija un LNSO stūres 

Ko diriģents dara ar krāsainajiem zīmuļiem – apjautājos, vērojot, kā Kaspars Ādamsons (29) Kultūras akadēmijas telpās Zirgu pastā Dzirnavu ielā, kur notiek kora Sōla mēģinājumi, pirms promiešanas rūpīgi saliek kastītē sauju krāsaino zīmuļu, vairākas dzēšgumijas. «Diriģents krāso partitūru,» Kaspars smaidot atver biezu nošu grāmatu. Iekšā ir abstraktā māksla, īsta varavīksne. ««Koki» – zili, «metāli» – sarkani, «sitēji» – brūni, solists, šajā gadījumā, čells – oranžs. «Stīgas» – zaļas, klavieres – lillā,» viņš paskaidro. Mūziķu profesionālajā slengā par «kokiem» sauc koka, par «metāliem» metāla pūšamos instrumentus.

«Es neesmu unikāls, krāsošanas sistēmu pirmajos studiju gados man ierādīja pasniedzējs Andris Veismanis, kurš pats tā dara, viņam to arī kāds bija ierādījis, manuprāt, Imants Kokars,» piebilst Kaspars. Viņš visus šos gadus ne tikai lietojot konkrētu orķestra grupu apzīmēšanai tās pašas krāsas kā Veismanis, viņa kordiriģēšanas skolotājs Mūzikas akadēmijā, bet pat vienas un tās pašas markas profesionāļos zīmuļus. «Derwent Artists, mākslinieku zīmuļi,» ļauj tos apskatīt tuvāk. «Nē, nē, tie nav mūziķi – mākslinieki, bet tie, kas rasē, zīmē, krāso, veido, glezno,» smejas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu