Bez dauzīšanās

Lielās mūzikas balvas ieguvējs diriģents Jānis Liepiņš: kad jāpalīdz korim, es aizmirstu savas problēmas

Jānis Liepiņš. Cilvēku ar tādu vārdu noteikti ir desmitiem. Taču šis Jānis Liepiņš ir īpašs kaut vai ar to, ka par viņa piedzimšanu 1988.gadā Latvijā uzzināja teju ikviens. Jo Jāņa mamma Mirdza Zīvere tādēļ bija spiesta atteikties no piedalīšanās rokoperā Lāčplēsis, tomēr izrādē viņas balss skanēja, tiesa, ierakstā. Tagad daudzinām šo Liepiņu ir dzirdējuši visi mūzikasmīļi – kora Kamēr… diriģents saņēmis Lielo mūzikas balvu kā 2013.gada jaunais mūziķis par iespaidīgu veikumu gan kora, gan simfoniskās mūzikas laukā. Viņa vadībā tapis unikālais Amber Songs projekts – dažādu pasaules valstu komponistu radītās latviešu tautasdziesmu apdares, kuru pirmatskaņojums gaidāms šīs nedēļas nogalē. 

Atšķirībā no daža laba darbaholiķa jaunā diriģenta Jāņa Liepiņa pūlēm allaž seko arī iespaidīgs rezultāts – viņa vadībā pērn jauniešu koris Kamēr… pārsteidza ar speciāli šim kolektīvam sacerēto komponista Džona Lutera Adamsa darbu Svētā vēja dziedājumi, kā arī atkāroti plūca uzvarētāju laurus prestižākajā Eiropas koru konkursā Areco. Jānis nav slavenu kordiriģentu dinastijas turpinātājs, bet gan pazīstamā komponista, tagad Nacionālās operas valdes priekšsēdētāja Zigmara Liepiņa dēls. Šo to arī Jānis savam priekam komponējis, taču drīzāk ar domu «paākstīties», nevis sekot tēva pēdās. 

Iespējams, Jāņa pievēršanās kormūzikai saucama par kārtējo «liktenīgo nejaušību», kad pēc Rīgas Doma kora skolas vajadzēja pieņemt lēmumu – par ko kļūt? Par dziedātāju gan ne: «Es varu dziedāt laba korista līmenī, bet man vairāk patīk diriģēt.» Vienbrīd tomēr mētājies neziņā, varbūt kļūt par aranžētāju vai menedžeri, līdz punktu pielika liktenīgs sapnis. «Nosapņoju, ka redzu sevi nākotnē, aptuveni 40 gadu vecumā, tikai izskatos tāds nolupis kā bezpajumtnieks… «Kāpēc?» sev prasīju. «Es tā arī neizvēlējos, ko darīšu…» Un pēc šī sapņa sapratu, ka vajag izvēlēties vienu lietu, un palikt pie tās līdz galam.»