Uzbrukums Ukrainai ir brīdinājums – agresija ir Kremļa rīcības scenārijs arī Baltijā
Krievijas agresija Ukrainā radikāli mainījusi priekšstatus par drošību Eiropā. Kaut gan nekad nav bijis šaubu par Kremļa vēlmi atgūt kontroli Baltijā, Krievijas ietekmes nodrošināšanas līdzekļu arsenālā militārs spēks tika uzskatīts par tikai hipotētisku. Taču pēc Gruzijas kara 2008.gadā NATO izlēma sagatavot aizsardzības plānus arī Baltijas valstīm. Bet Ukrainas notikumi liek izvērtēt Krievijas militārā spēka lietošanas iespēju jau kā vienu no Kremļa rīcības scenārijiem, pat ja uzbrukums atsevišķai NATO valstij nozīmētu uzbrukumu visām, kā noteikts Ziemeļatlantijas organizācijas līguma svarīgākajā – 5.pantā.
Krievijai nav cerību uzvarēt karā ar NATO. Tās bruņotie spēki ir skaitliski krietni mazāki – aptuveni 800 tūkstoši aktīvā dienesta karavīru, vēl 2,5 miljoni rezervistu -, salīdzinot ar NATO valstu armijās dienošajiem 3,37 miljoniem, no kuriem 1,37 miljoni ir ASV bruņotajos spēkos. Turklāt alianses pusē ir arī ievērojams tehnoloģiju pārākums. Krievija kopš 2008.gada īsteno vērienīgu bruņoto spēku modernizāciju, tomēr tās bruņošanās izdevumi arvien paliek ievērojami mazāki nekā ASV un NATO, kaut arī rietumvalstis pēdējos gados izdevumus aizsardzībai arvien samazinājušas.
Tomēr, ja Krievijas prezidents izlēmis mainīt pēckara pasaules politisko un drošības izkārtojumu, kā viņa rīcību Ukrainā skaidro analītiķi, uzbrukums NATO valstij, uz ko alianse nespētu pienācīgi reaģēt, var šķist iedarbīgs līdzeklis šāda mērķa sasniegšanai. Tādā gadījumā Baltijas valstis būtu visērtākais agresijas objekts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.