«Man ir labs projekts, to sauc Nimfomāne, un tajā būs daudz atklāta seksa un sarunu. Jā, tā būs ļoti franciska filma!» – šādi 2011.gada Kannu kinofestivālā par savu jaunāko un šonedēļ uz Latvijas ekrāniem nonākušo garadarbu stāstīja skandalozais dāņu režisors Larss fon Trīrs
Apgalvojums nav tālu no patiesības, jo filmu (arī tās īsāko jeb «cenzēto» versiju) tik tiešām veido visnotaļ neslēptas seksa ainas un bagātīgs daudzums dialogu, kuru brīžam komiskā daba pamatīgi kontrastē ar nopietno un sociāli tik neērto seksualitātes tēmu. Pēc Trīra domām, «sekss ir pārāk svarīga lieta, lai to atstātu pornofilmām». Lūk, te nu viņš to ir pagrābis, lai pielietotu skatītāja jutekļu kacināšanai, līdzīgi kā bija ar abām iepriekšējām depresijas triloģijas «lielajām tēmām» – pasaules galu Melanholijā un ļaunuma saknēm Antikristā.
Taču viņa divdaļīgo «erotisko opusu» Nimfomāne, kuras otra epizode uz Latvijas ekrāniem nonāks 21.martā, ar pornogrāfijas žanru saista ciešākas saiknes – atklātās seksa ainas aktieri uzņemšanas laukumā ir tikai simulējuši, toties visu, kas redzams no jostasvietas uz leju, izpildījuši pornoaktieri, kuru ķermeņiem ar datorgrafikas palīdzību esot «piepludinātas» aktieru, to skaitā Šaijas Labafa un Steisijas Mārtinas sejas. Nelielai atkāpei – Larsa fon Trīra dibinātās filmu kompānijas Zentropa paspārnē savulaik dzima caurkritušais, pornofilmas producējošais meitasuzņēmums Puzzy Power.
Izaicinājumu vēsture
Ažiotāža, ko tik naski piekopa filmas mārketinga darboņi un kurā arī prese piemeta pa pagalei, uzbūra maldīgu iespaidu, ka fon Trīrs šajā filmā ir iestrādājis ko neredzēti šokējošu. Lai gan Nimfomāne, protams, kārtējo reizi paplašina ekrāna aklātības robežas, tā nav nekas pārdabisks un neredzēts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.