Krievijas agresija Ukrainā liek arī Latvijai atteikties no vēlmju domāšanas
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis runā ar premjerministri Laimdotu Straujumu par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta! Šāda ziņa vēl tikai pirms mēneša būtu izklausījusies neticami. Taču Krievijas militārā agresija Ukrainā ne tikai Latvijā mainījusi priekšstatus un sajūtas par drošību. Ir jāmainās arī politikai.
Diemžēl jāatgādina krievu sakāmvārds – kamēr zibens neiespers, zemnieks nepārkrustīsies. Ukrainas notikumi liek kārtējo reizi pārvērtēt psiholoģiski ērto domāšanas modeli, ka kaut kas nevar notikt vienkārši tāpēc, ka tam nevajadzētu notikt.
Krievijas politikai pēc PSRS sabrukuma it kā būtu vajadzējis nepārprotami brīdināt, ka Kremļa valdnieku galvās impērija ir dzīva un viņi to mēģinās atjaunot, līdzko būs iespēja. Vladimirs Putins 2005.gadā to pateica nepārprotami – ka PSRS sabrukums esot bijusi 20.gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa. Un viņa darbi atbilda uzskatiem. 2008.gadā Krievijas armija iebruka Gruzijā un okupēja daļu tās teritorijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.