Rakstnieces Ingas Ābeles nesen izdotajā romānā Klūgu mūks ir skartas Latgales vēstures peripetijas. Galvenā varoņa – Franča Sebalda – prototips ir Latgales garīdznieks un sabiedriskais darbinieks Francis Trasuns, kam 2014.gada oktobrī svinēs 150 gadu jubileju.
Kā sākās tavas attiecības ar Latgali? Esi taču Rīgas meitene!
Esmu rīdziniece, jā. Tēta mamma bija kurzemniece ar zviedru asinīm, bet mammas mamma – latgaliete ar poļu asinīm. Tiku audzināta kurzemnieku tradīcijās, bet katru vasaru braucām arī uz Latgali. Jau paliela tiku kristīta Kapūnes katoļu baznīcā, kur esot lūgusi baznīckungam, lai nelej ūdeni virsū. Olu darīja lielajā strucī, maizi raudzēja baļģē, sviekstu kūla neikā, sienā gulējām, melnajā pirtī pērāmies, zirgu Rolli jūdzām un braucām uz veikalu. Tagad krustmāmiņa viena palikusi tukšā apkaimē, viņai grūti vientulībā. Gribēju sev noskaidrot Latgales vēsturi, bet tad bija jāraksta par Franci Trasunu. Nav iespējams Franci atdalīt no tās.
Kā izlēmi romānā nelietot īstos vārdus?
Man vajadzētu gadiem pētīt arhīvus, lai uzrakstītu tieši par Trasunu. Bet iecere bija cita: parādīt latgaļu atmodu kā pinumu – klūdziņu pie klūdziņas. Cilvēks starp debesīm un zemi. Kā viņš iznirst no zemes, pagriežas ar seju pret debesīm, tad ienirst atpakaļ zemē. Francis ir viens no daudziem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.