Stāvēsim līdz pēdējam • IR.lv

Stāvēsim līdz pēdējam

2
Vēl būs nepieciešamas divas operācijas, lai ar labo aci kaut nedaudz varētu redzēt. Pilnībā redzi gan nekad neizdosies atjaunot.
Indra Sprance

Kijevas barikādēs zaudējis aci, bet atradis līgavu, Ukrainas protestu aktīvists Vladimirs Šumeiko (34) ārstējas Rīgā, kamēr asiņainās sadursmes Kijevā prasa arvien jaunus upurus

Viegli pievēris aci, Vladimirs pasmaida. «Sauksim to par sportisku spēli. Cik daudz labo acu tu izsitis?» ironizē mierīgais, nosvērtais, spēcīgas miesasbūves vīrietis, ar kuru tiekos Ir redakcijā Rīgas centrā. Pirms mēneša, 22.janvārī, Kijevas centrā aiz barikādēm viņš kopā ar kolēģiem pārlaida kārtējo berkutiešu uzbrukumu. Šķitis, ka apšaude jau beigusies. Iestājies klusums. Pacēlis galvu augšā, bet tas izrādījās neapdomīgi – no attāluma izšauta gumijas lode trāpījusi tieši labajā acī, gluži kā iezīmējot Vladimiru, kurš tobrīd turējis rokās valsts karogu. «Dakteri teica: kuram izņēma acis, visas bija labās. Kādiem pieciem cilvēkiem izgrieza, jo nevarēja glābt, bet man vienkārši paveicās, jo bija ļoti labs ārsts.» 

Jau nākamajā dienā pēc pirmās acs operācijas Vladimiru no Kijevas slimnīcas uz savām mājām pārvedusi draudzene, jo baidījusies par viņa nonākšanu milicijas rokās, kā tas jau bija noticis ar citiem ievainotajiem. Meitene pati viņu mājās aprūpējusi, bet tikmēr draugi, paziņu paziņas palīdzējuši tikt pie ceļošanai derīgas pases un nokārtojuši iespēju turpināt ārstēties Rīgā. Kad acs stāvoklis uzlabosies, vēl būs nepieciešamas divas operācijas, lai kaut nedaudz ar to varētu redzēt. Pilnībā redzi gan nekad neizdosies atjaunot, taču vismaz skāde nebūs tik liela, un, kas zina, varbūt viņam izdosies to turpināt slēpt no mammas, kas joprojām par traumu nezina. «Negribu viņu uztraukt.»

Katrs klausa sirdsapziņai

Maidans ir laukums, pulcēšanās vieta, skaidro Vladimirs. Šis vārds kļuvis par simbolisku apzīmējumu protestiem pret korupciju, prettiesiskumu valsts varas augstākajos līmeņos Ukrainā jau kopš tā dēvētās Oranžās revolūcijas 2004.gadā. Atšķirībā no desmit gadus senās vēstures šoreiz protestus raksturo vardarbība un īpaša cietsirdība pret cilvēkiem gan no specvienības Berkut miliču puses, gan no «tituškām» – algotņu grupām, kas piekauj un izseko Maidana aktīvistus. Savu vārdu šie neformālie veidojumi iemantojuši no sportiskā jaunieša Vadima Tituško, kurš protesta mītiņa laikā piekāva žurnālisti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu