Gan Eiropā, gan Latvijā šīs Eiroparlamenta vēlēšanas būs svarīgākas nekā līdz šim
Cilvēki nemēdz sevišķi nopietni domāt par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, līdz kurām palicis mazāk nekā simt dienu. Pretstatā nacionālajam likumdevējam, kura darbi un nedarbi atrodami starp ikdienas ziņu bufetes pamatēdieniem kā politikas karbonāde ar kartupeļiem, Eiroparlaments daudziem līdzinās kādai eksotiskai uzkodai, teiksim, vīngliemežiem. Tie gan tiek vākti arī Latvijā, taču sūtām tos visus uz Rietumiem un paši uzturā nelietojam. Ko ar tiem darīt, kā tie garšo, zina tikai retais. Vairākums tikai pabrīnās – ja jau kādam tādi vajadzīgi, lai viņiem tiek, bet mums gar tiem maza daļa.
Vai daudzi to sapratīs vai ne, taču šogad Eiroparlamenta vēlēšanas būs manāmi nozīmīgākas nekā agrāk, ne tikai Eiropas Savienībai kopumā, bet arī Latvijas iekšpolitikā.
Tiesa, iespēja izvēlēties savus pārstāvjus ES likumdevējā nekur neizraisa lielu sajūsmu – pagājušajā reizē 2009.gadā vēlētāju aktivitāte visā ES bija tikai 43%. Taču pēdējos piecos gados ES piedzīvojusi bezprecedenta krīzi. Vairākās valstīs tas radījis nozīmīgu atbalsta pieaugumu eiroskeptiskām partijām, kuras tagad nopietni gatavojas sūtīt savu Trojas zirgu kavalēriju cauri Briseles vārtiem, lai grautu kopējās Eiropas projektu no iekšpuses. Kā redzams pasaulē notiekošajām vēlēšanām veltītajā interneta vietnē Electionista, sabiedriskās domas aptaujas prognozē neredzēti labus rezultātus Lielbritānijas Neatkarības partijai, par kuru gatavi balsot 24% (iepriekšējās vēlēšanās tā saņēma 16% balsu), Francijas Nacionālajai frontei (aptaujās 21,5%, iepriekšējās vēlēšanās – 6,3%), Alternatīva Vācijai (dibināta pagājušajā gadā, bet aptaujās jau uzrāda 7% atbalstu). Līdzīgas tendences manāmas arī Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Somijā un Grieķijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.