Mazai valstij ir savas priekšrocības. Piemēram, internetu apceļojošie amerikāņu profesora Ričarda Floridas aprēķini par medaļu sadali Sočos nule kā rāda – mūsu sportistu trīskārtējā kāpšana uz goda pjedestāla izrādās otrais labākais sasniegums šajā olimpiādē, ja medaļu skaitu salīdzina ar IKP lielumu. Proti, lielākas un bagātākas valstis reāli izcīna vairāk medaļu, taču proporcionāli katras nācijas turīgumam mūsu mazās ledusmīļu komandas sasniegums izgriež pogas gan amerikāņiem, gan krieviem un atpaliek vienīgi no tikpat mazās un ņiprās Slovēnijas.
Protams, milzīgs kārdinājums ir sākt iztēloties, cik gan varena būtu mazā Latvija, ja… būtu liela! Taču labāk paliksim pie šo aprēķinu sniegtās mācības: ne jau izmērs visu izšķir. Kā šonedēļ mūsu pusdienu intervijā saka viens no ietekmīgiem Eiropas IT žurnālistiem Maiks Bučers – tieši dzīvojot mazā valstī un apzinoties savu iespēju ierobežotību, ir vieglāk pārslēgt skatu un saredzēt visu plašo pasauli kā savu ideju un darbu lauku.
Latviešiem savā neilgajā vēsturē ar pašapziņu un plašāka skata trenēšanu ir gājis visādi. Vecie aizspriedumi pret vāciešiem ir beidzot izslimoti, bet nācijai vēl jāatbrīvojas no stereotipiem par krieviem, intervijā secina Jānis Stradiņš. Viņa virsvadībā tapis pamatīgs četrsējumu akadēmiskais pētījums par Latviju, kas tieši šonedēļ ierauga dienasgaismu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.