Olimpisko spēļu atklāšana – glamūrs kičs par Krievijas vēsturi un kultūru
Soču olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija bija paredzami grandioza. Kā vienmēr, šāda veida šovos tiek demonstrēti tehnoloģiskie un budžeta muskuļi, un, kā vienmēr, grūti izveidot vienotu māksliniecisko vēstījumu. Pasākums sabirst daļās, jo tajā ietvertas gan sporta delegāciju uznākšanas, gan oficiālās atklāšanas runas, gan ņemšanās ar olimpiskās uguns aizdegšanu. Protams, Soču stāsts ir īpašs, jo pirmsspēļu politiskā ažiotāža bija nokaitēta un vientuļais Putins no augstās tribīnes savā triumfā noraudzījās ar atturīgu patosu.
Atklāšanas šovu veidoja veiksmīgas un ne tik veiksmīgas epizodes, bet interesantāk bija pētīt, kādu vēstījumu Putins grib raidīt pasaulei. Virsdoma ir skaidra – Putins sevi neidentificē ar Ļeņinu vai Staļinu, bet ar Pēteri I. Latvijai tā nav pārāk jauka ziņa, jo Pēteris I aktīvi «cirta logu uz Eiropu», un arī Putins uz to ir nadzīgs.
Visiem patīk Oktobra revolūcijas un Lielā tēvijas kara šausmu un režīmu apiešana šovā un koncentrēšanās uz moderno Krieviju – no pagānisma uz pareizticību, no krievu baleta uz krievu avangardu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.